«Saskaņa» varētu virzīt savu prezidenta amata kandidātu; NSL vērtēs citu priekšlikumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA), pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma, tā Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda partiju pārstāvji.

LRA prezidenta amatam virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru.  

ZZS paudusi atbalstu pašreizējam przidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu  Partijas biedrus apmierina Bērziņa darbs, tādēļ ZZS gatava uzticēt viņam valsts vadīšanu arī turpmāk, pauda „zaļzemnieku” pārstāvis Ainārs Mežulis.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Ilmārs Latkovskis norādīja, ka NA apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums. NA ir uzsākusi sarunas ar dažādām sabiedrības grupām par to, kāds prezidents ir nepieciešams valstij.

Arī „Vienotība” vēl nav vienojusies par savu prezidenta amata kandidātu. Šobrīd partija nodarbojas ar vēlētāju viedokļa izzināšanu, sacīja partijas valdes locekle, Saeimas deputāte Ilma Čepāne.

Iespējams, ka savu kandidātu prezidenta amatam virzīs arī “Saskaņa”, atklāja partijas pārstāvis Valērijs Agešins. Lēmumu par šo soli partija pieņems pēc vēlētāju viedokļa noskaidrošanas.

“No sirds Latvijai” savu kandidātu nevirzīs, tādēļ partijas biedri izvēlēsies kādu no citu partiju izvirzītajiem kandidātiem, pauda viens no partijas līderiem Gunārs Kūtris.

Tikmēr  pretēji ZZS iebildumiem „Vienotība” un NA gaidāmajā balsojumā par Satversmes un likuma grozījumiem atbalstīs atklātu prezidenta ievēlēšanu.

Kūtris un Agešins raidījumā “Sastrēgumstunda” pavēstīja, ka “Saskaņa” un NSL šajā balsojumā atturēsies, tādejādi atbalstot partiju nostāju par valsts pilsoņu vēlētu prezidentu.

Politologs Ivars Ījabs norādīja, ka pasaules praksē abi vēlēšanu varianti ir pieņemami. Atklātas vēlēšanas dod lielāku iespēju partijām ietekmēt savus biedrus, kā arī rada lielāku sabiedriskās domas spiedienu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti