Panorāma

VK: cūku mēra apkarošanai nauda tērēta neefektīvi

Panorāma

Jaunā premjera pirmā vizīte Briselē

Saeima lems par tiesībsarga iecelšanu

«Saskaņa» vairs neatbalstīs Jansonu tiesībsarga amatā

Par pozīcijas partijas "Vienotības" virzīto tiesībsarga amata kandidāti Ilzi Bērziņu-Ruķeri varētu balsot arī lielākā Saeimas opozīcijas partija "Saskaņa", kas pirmo reizi atbalstīja amatā Juri Jansonu, bet otro reizi "šādu iespēju vairs neredz". Tādējādi Saeimas deputātu atbalsts Bērziņai-Ruķerei un Jansonam pašlaik dalās.

Ilzi Bērziņu-Ruķeri tiesībsarga amatam izvirzījusi "Vienotība", bet līdzšinējo tiesībsargu Juri Jansonu – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti. Abus tiesībsarga amata kandidātus trešdien, 17.februārī, uzklausīja un izvaicāja Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāti.

Pirmā Saeimas komisijā uzstājās piecu "Vienotības" deputātu virzītā tiesībsarga amata kandidāte - bijusī Valsts policijas  speciāliste un Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla vadītāja, tagad Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Pašreizējā tiesībsarga Jansona paveikto biroja popularizēšanas darbā un bērnu tiesībās Bērziņa-Ruķere vērtēja atzinīgi. Kā savas prioritātes viņa nosauca cilvēktiesības un cilvēkdrošību, atbalstu vientuļiem cilvēkiem un cīņu ar stereotipiem, kas saistīti ar darba tiesību jautājumiem.

"Protams, būs jārunā par aizspriedumu un stereotipu samazināšanu mūsu sabiedrībā. Es domāju, virzieni te ir daudzi. Man ir jaunieši teikuši, ka viņi jūtas diskriminēti, viņus neņem vērā, visur saka, ka viņiem nav pieredzes, bet viņi nekā to pieredzi nevar dabūt. Mūsdienās ir jauna tendence arī par vecu cilvēku diskriminēšanu un pirmspensijas vecuma cilvēku diskriminēšanu. Arī viņiem ir ļoti grūti tieši darba tiesisko attiecību jomā dabūt darbu," teica Bērziņa-Ruķere.

Savukārt Jansons uz uzstāšanos bija līdzi ņēmis piecus sējumus, kuros aprakstīts, kas piecu gadu laikā paveikts. Kā pašlaik būtiskāko Jansons redz turpmāku darbu pie plāna, kas paredz pakāpeniski atteikties no bērnunamiem. Plānu par maksimāli ģimenisku vidi bez vecāku gādības palikušajiem bērniem jau apstiprinājusi valdība.

"Protams, tā ir arī deinstitucionalizācijas procesa ieviešanas uzraudzība, jo deinstitucionalizācijas plāns ir apstiprināts. Valdība ir apņēmusies deinstitucionalizāciju virzīt uz priekšu, lai gan, kā mēs redzam, ja nav līdzekļu, tad, protams, deinstitucionalizācija uz priekšu nevirzās," sacīja Jansons.

Naudas trūkumu savā uzrunā Jansons akcentēja vairākkārt. Uz kritiku par to, ka līdz šim Tiesībsarga birojs plašāk pazīstams vien kā bērnu tiesības aizstāvoša institūcija, Jansons atbildēja, ka paralēli risinot arī citus jautājumus, un tie neesot guvuši tik plašu publicitāti.

Komisijas deputāti iztaujāja abus kandidātus un secināja, ka gan Jansons, gan Bērziņa-Ruķere varētu ieņemt augsto tiesībsarga amatu.

"Protams, abi kandidāti ir spēcīgi. Protams, ka Jansona kungam ir lielāks pamats un iepriekšēja darba pieredze tieši tiesībsarga amatā. Viņš, teiksim, ļoti skaidri var izstāstīt gan ko viņš ir darījis, gan arī iedot par pieciem gadiem tādu skaidru redzējumu, arī kas būtu jādara nākotnē, bet man ir jāatzīst, ka arī Ilze Bērziņa-Ruķere bija ļoti profesionāla un arī viņai bija redzējums, un mēs varam cerēt, ka mums būs tikpat spēcīgs tiesībsargs," teica Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).

"Jāsaka, es neesmu vīlies savā izvēlē, ko es izdarīju pirms attiecīgajiem gadiem. Katrā gadījumā es domāju, ka jebkurš, kurš vinnēs, mēs kā Cilvēktiesību komisija nevarētu pazaudēt arī otru kandidatūru. Atšķirībā no citiem konkursiem, es teiktu, šeit ir abas līdzvērtīgas kandidatūras," sacīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Publisku atbalstu Jansonam pauda neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Tikmēr pret Jansonu varētu balsot „Vienotība”, kas šim amatam virzījusi Bērziņu-Ruķeri, kā arī opozīcijā esošā „Saskaņa”, atklāj viens no partijas līderiem Andrejs Klementjevs.

"Jā, mums frakcijā bija diskusijas, mēs sapratām, ka viņš neizprot līdz galam mūsu vēlētājus. Mēs esam frakcija, aiz kuras stāv arī nepilsoņi, mēs uzskatām, ka šajā posmā maz uzmanības bija šai problēmai. Mēs neredzam iespēju atbalstīt vēl uz pieciem gadiem Jansona kungu," teica Klementjevs.

Savu izvēli vēl nav formulējušas pārējās opozīcijas partijas. Ceturtdien, 18.februārī, Jansons ar plašāku ziņojumu uzstāsies Saeimā.

Tā kā tiesībsarga pilnvaras beigsies 16.martā, parlamenta balsojums par jauno tiesībsargu gaidāms laikā no 24.februāra līdz 6.martam. Tiesībsargs tiek ievēlēts uz pieciem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti