Iepriekš, kad Saeima balsoja par jaunu likumprojektu par komisijas darbības nodošanu Latvijas Universitātes Vēstures institūta paspārnē, nosakot, ka sākotnēji informācija būs sabiedrībai nepieejama, „Saskaņa” iestājās pret šo ieceri. Elksniņš skaidroja, ka „Saskaņa” paralēli virza likumprojektu atklāt VDK dokumentu saturu bez jebkāda veida sākotnējas zinātniskās izpētes. Savukārt pēc to publiskošanas būtu iecerēts piesaistīt to izpētei zinātniekus.
Pret šādu ieceri gan iebilst Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA), sakot – lai bez zinātniskās izpētes publicētu visu un nodotu no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra dokumentus, tam ir vajadzīgs papildu finansējums, kādu valsts nav paredzējusi.
„Ja mēs teiktu, ka šobrīd jāpublicē visi dokumenti, pirmkārt, tie netiktu apstrādāti, otrkārt, tie netiktu nodoti arhīvam, lai tos aprakstītu un, treškārt, netiktu nopublicēti, jo tam nav naudas. Tad atkal būtu jāveido jauns likums,” skaidro Jansons. Viņš arī lēš, ka pašreizējā likumprojekta pieņemšana ieilgs, jo tas „apaugs ar dažādiem priekšlikumiem”.
Savukārt VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris, komentējot jauno likumprojektu, ko otrdien skatīs Saeimas komisija, norāda, ka tas ir izveidots daudz plašāks nekā būtu bijis nepieciešams, lai izpēti nodotu Vēstures institūta paspārnē. Likumprojektā ir norādes gan par komisijas darbu, gan dokumentu pieejamību un pētījuma rezultātiem.
Kangeris norāda, ka būtiskākais jaunajā likumprojektā būtu jautājumi par komisijas darba finansēšanu un dokumentu pieejamību, jo pašreizējā iecerē tie tiekot noslepenoti. „Un tas mums ir galīgi nepieņemami,” saka komisijas vadītājs.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, kas paredz, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.