«Saskaņa» lūdz prezidentu neizsludināt likumu par pienākumu privātajās augstskolās mācīt latviski

"Saskaņas" Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, kas uzliek par pienākumu arī privātajās augstskolās programmas īstenot valsts valodā, informēja frakcijā, norādot, ka priekšlikumu tabulā valodas ierobežojumi iekļauti tikai trešajā - galīgajā lasījumā. Saeimas Preses dienestā to apstiprina, bet skaidro, ka deputāti par priekšlikumu zinājuši jau maijā.

"Minētie priekšlikumi bez pamatojuma tika iesniegti likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā,

un tie neatbilst nevienam no likumprojekta iesniedzēja anotācijā norādītajiem mērķiem,

proti - noteikt augstskolas vai koledžas dibinātāja tiesības pieņemt lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu; deleģējumu Ministru kabinetam noteikt studiju virzienu atvēršanas kārtību; studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu parakstīšanas procesa atvieglotu kārtību," norāda frakcijā.

"Saskaņa" arī atgādina, ka Valsts prezidents iepriekš uzsvēris - trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus un tehniskus labojumus, kas vērsti uz likumprojekta teksta sakārtošanu, vai ir nepieciešami, lai novērstu likumprojekta teksta neatbilstību Satversmei. Prezidents norādījis, ka trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma.

Deputāti uzskata, ka priekšlikumi netika konceptuāli apspriesti un izvērtēti. "Pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus, ir radīts jauns valodas ierobežojums attiecībā uz studiju un pētniecības procesu Latvijas augstskolās un koledžās," saka frakcijas pārstāvji.  Deputāti ir nobažījušies, ka grozījumi arī ierobežos studenti vēlmi mācīties Latvijā, un tas nozīmē, ka budžetā neienāks ieņēmumi, ko būtu nodrošinājuši šie potenciālie studenti. Tādēļ "Saskaņa" vēlas likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Parlamenta Preses dienestā portālu LSM informēja, ka priekšlikums par augstākās izglītības programmu īstenošanu latviešu valodā arī privātajās augstskolā pārcelts no citiem grozījumiem Augstskolu likumā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norādīja, ka priekšlikumu saņēma jau 17.maijā, bet vēlāk izlēma pārcelt to no viena likumprojekta uz otru, jo tā izskatīšana notika straujāk,

tostarp par studiju virzienu akreditācijas aktuālo regulējumu.Tādējādi par ideju deputāti uzzināja maijā, saņemot priekšlikumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) likumprojekta pamatojumā iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā grozījumus Izglītības likumā saistībā ar izglītības programmu īstenošanu vidējā izglītībā, nepieciešams noteikt skaidrus nosacījumus studiju programmu īstenošanas valodai augstskolās un koledžās. Proti, privātās vidējās izglītības iestādes nodrošina mācības valsts valodā, tādējādi ministrija vēlas veicināt vidējās izglītības ieguvēja iespējas tālāk iegūt augstāko izglītību.

Tāpat IZM norādījusi, ka valstij ir tiesības noteikt vienlīdzīgas programmas, tostarp arī valodas nosacījumus, un visās augstskolās tiek izsniegti valsts atzīti diplomi.

KONTEKSTS:

Grozījumus Augstskolu likumā par to, ka arī privāto augstskolu programmas īstenojamas latviešu valodā, Saeima pieņēma 21.jūnijā. Tie paredz, ka atsevišķos gadījumos aizvien tiks nodrošināti izņēmumi saistībā ar studijām Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, kā arī gadījumiem, kur programmas īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas, savukārt ES oficiālajās valodās drīkstēs īstenot arī kopīgās studiju programmas.

Studiju programmas krievu valodā varēs ilgt līdz to akreditācijas beigām, bet no no 2019.gada 1.janvāra studentu uzņemšana vairs nebūs atļauta, nosaka grozījumi.

Savukārt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā, parlamentā galīgajā lasījumā atbalstīja 22.martā. Pašlaik "Saskaņa" šo lēmumu pārsūdzējusi Satversmes tiesā.

Pēc IZM datiem, aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz vienu procentu. Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.

2018.gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, astoņas juridisko personu dibinātas koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles.

1 komentārs
Zigfrida Kalatrida
Vispar diezgan briesmigi - ka cilveki .... par savu naudu ..... LUUDZ kaut kadu tur mazcenas apgaadaajamo ( bez sveshvaardiem ) ... taa vietaa, lai kaut kaadu sasmakushu skuju pareizaa vietaa ievietotu ....
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti