Piedaloties parlamenta ārpolitikas debatēs, Dombrovskis jautāja, kas īsti ir rietumu kopējās vērtības, kuras Latvija augsti vērtējot. "Šāda pieeja izslēdz konstruktīvu attiecību veidošanu ar Krieviju un Ķīnu. Pasaulē notiek svētais krusta karš pret tiem, kuri nepietiekami respektē rietumu vērtības. ĀM ir viena no galvenajām svētā krusta kara nesējām. Ir tomēr jāsaprot svētā krusta kara sekas. Tas nozīmē, ka ekonomiskās attiecības iespējamas tikai ar rietumu valstīm," teica Dombrovskis.
Deputāts uzsvēra, ka Latvijas ārpolitika dzīvo atrauti no mūsu valstī notiekošā, kā arī uzvedas, tā it kā visas sociālās problēmas ir atrisinātas. "Rinkēviča kungs, jūsu lojalitāte transatlantiskajām saistībām ir labi zināma. Kāpēc dialoga ietvaros jūs neinformēja par sankcijām Ventspils ostai? Kāpēc jums nedeva iespējas izpildīt mājasdarbus?" vaicāja Dombrovskis.
"Saskaņas" deputāts arī kritizēja Krievijas būšanu par vienu no Latvijas ārpolitikas centrālajiem aspektiem. "Daudzas valstis uzdod jautājumu par Latvijas fenomenu. Kāpēc tik ļoti ienīst austrumu kaimiņu? Racionāla izskaidrojuma tam nav. Ja sāksies karš, tas notiks Latvijas teritorijā. Latvija atbildēs, ka viss ir par vēsturi, ka neesm saņēmuši atvainošanos un kompensāciju [par okupāciju]. Patiesais iemesls ir pavisam cits. Latvijas Otrā republika ir uzbūvēta uz nelatviešu izslēgšanu no politiskā procesa. Krievvalodīgie iedzīvotāji ir automātiski kļuvuši par Kremļa aģentiem. To vajadzēja pamatot Eiropas Savienībā," klāstīja Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka patiesībā Latvijas ārpolitikas virsmērķim vajadzētu nodrošināt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, kā arī iemācīties dzīvot saskaņā ar savām vērtībām.
KONTEKSTS:
Ceturtdien, 23. janvārī, Saeimā norisinās gadskārtējās ārpolitikas debates.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt vienīgi ārlietu ministrs. Sekot debatēm klātienē tiek aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.
