“Saskaņa” uzsver Dolgopolova pieredzi un ir pārliecināta, ka viņš savāks vairāk balsu, nekā ir tikai “Saskaņas’’ frakcijā.
Sergejs Dolgopolovs
Dzimis 1941.gada 3.septembrī Rīgā
precējies, sieva: Tatjana Dolgopolova
bērni: 2, meita Jeļena Dolgopolova, dēls Dmitrijs Dolgopolovs
hobiji: makšķerēšana, teātris, grāmatas
dzīves vieta - Rīga
Izglītība
1958- beidzis Rīgas 23.vidusskolu
1963- beidzis Rīgas Politehnisko Institūtu, ķīmijas fakultāte
1969- beidzis Rīgas Politehnisko Institūtu, Ķīmijas fak. aspirantūru
Karjera
Strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"
1988.12.1990.5.- Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas (CK) valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs
1990-1995 Rīgas pilsētas padomes valdes kadru nodaļas vadītājs
1995- Rīgas ražošanas un komercfirmas "Feniks" direktors
1998.11.- kļuvis par Rīgas domes deputātu sakarā ar 7.Saeimā ievēlēto deputātu atteikšanos no domnieku mandātiem
2001.3.- ievēlēts par Rīgas domes deputātu, bija Rīgas vicemērs
2006. – 2015. Saeimas deputāts (sākotnējo no partijas “Jaunais centrs”, vēlāk no “Saskaņas centra” un “Saskaņas”).
Saskaņas līderis arī pauda pārliecību, ka Dolgopolovs pirmajā kārtā noteikti saņems visas 24 “Saskaņas” frakcijas balsis un, iespējams, par viņu slēgtajā balsojumā varētu nobalsot arī citu frakciju deputāti.
Savukārt Dolgopolovs norādīja, ka visi līdz šim citu partiju izvirzītie kandidāti kvalificējas Valsts prezidenta amatam un viņš pateicās savai partijai par izrādīto godu piedalīties šajās sacensībās.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta amata pretendentu loks nedēļu pirms oficiālo pretendentu sarakstu iesniegšanas paplašinās. Plānots, ka jau trešdien vairāku frakciju deputāti izvirzīs tiesneša Egila Levita kandidatūru.
Pirmdien Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība".
Nacionālā apvienība, kura iepriekš kā iespējamo kandidātu minēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, oficiāli lēmumu sola pieņemt trešdien.
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā.