Diskusija ar Ždanoku izpaliek
Festivāla organizatori izpelnījušies sabiedrības nopēlumu mikroblogošanas vietnē „Twitter” par to, ka uz festivālu uzaicināja pēdējā laikā skarbi kritizēto Eiroparlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku. Izvērtējot drošības riskus, rīkotāji nolēma atcelt politiķes dalību.
Izvērtējot iespējamos drošības riskus, tostarp izskanējušos aicinājumus uz vardarbību, mēs pieņēmām lēmumu atcelt Tatjanas Ždanokas (LKS) dalību festivāla pasākumā “Latvijas vadošo politisko partiju līderu diskusija par aktuālajiem jautājumiem”. pic.twitter.com/WywKxRZWML
— Festivāls LAMPA (@FestivalsLAMPA) July 1, 2022
Diskutējot par ilgtspēju, ekonomiku, izglītības kvalitāti, veselību un daudzām citām sabiedrībā nozīmīgām tēmām, Cēsīs aktīvi norit ikgadējais sarunu festivāls „Lampa”, kurā šoreiz nav tā saucamās virstēmas. Piemēram, pērn tā bija „Cieņa”, 2020. gadā „Kopā”, vēl iepriekš – „Drosme”. Šoreiz uzmanība vērsta uz dažādām tēmām, kuru vidū ir arī nežēlīgais karš Ukrainā un tā radītās sekas.
Apmeklē daudz jauniešu
Festivāls pirmo reizi norit plašākā teritorijā. Ekspertu diskusijas var klausīties ne tikai Cēsu Pils parkā, bet arī Maija parkā un Vienības laukumā. Ar katru stundu festivālā pieauga interesentu skaits, kuru vidū liela daļa ir jaunieši.
Latvijas Radio uzrunātie cilvēki pasākumus gaida ar nepacietību.
„Iepriekš vēl nebija būts. Bija sanācis paskatīties kaut ko videoformātos. Likās, ka beidzot ir tas pēdējais brīdis pieredzēt šo festivālu klātienē. Ar nepacietību gaidu diskusijas.”
„Man personīgi interesē tās tēmas, kas lielā mērā ir saistītas ar jauniešiem, [piemēram], dzimumu līdztiesība un tā tālāk, jo es strādāju ar jauniešiem. Arī politikas, demokrātijas tēmas.”
„Es biju domājis, ka satikšu Kariņa kungu. Gribu parunāt par visu netaisnību. Kariņa kungs esot Amerikā. Nu, ja viņš Amerikā, labāk lai viņš nebrauc atpakaļ.”
„Armijas daļu apskatījām, mašīnās pasēdējām, ar spāņiem parunājām.”
„[Ar] kultūru saistītas tēmas.”
„Pašlaik brīvdienas. Var atnākt, apskatītes, kas notiek. Cēsīs bieži tik lieli pasākumi nenotiek.”
Sarunas par darbu, drošību un klimatu
Divās dienās kopumā paredzēti 270 pasākumi. Tajos piedalīsies ap tūkstoš dažādu jomu eksperti. To vidū ir arī Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, kura pārstāvji kopā ar Somijas vēstniecību stāstīja par to, kā darba tirgū pilnīgāk iekļauties cilvēkiem ar invaliditāti.
„Darba roku trūkst dažādos sektoros. Tajā pašā laikā ir darbaspēka krājumi – visi netiek likti lietā. Ir cilvēki, kas nav iekļauti darba tirgū, un tas ir jautājums par cilvēku tiesībām,” norādīja biroja padomniece Daina Mežecka.
Savukārt Ukrainas karš apspriests vairākās diskusiju teltīs. Vienā no tām sprieda par to, vai konflikta dēļ paātrinās Eiropas klimatneitralitāte.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga norādīja, ka Latvijas sabiedrība klimata pārmaiņu mazināšanā ir kūtra, taču karš Ukrainā situāciju var mainīt. „Karš ir jau tāds ļoti konkrēts drauds. Attiecīgi – tas varētu motivēt cilvēkus varbūt daudz vairāk domāt par to, kā samazināt atkarību no Krievijas gāzes un naftas, nekā vienkārši tāds abstrakts jēdziens kā klimata pārmaiņas,” norādīja Kleinberga.
Lielu daļu no pasākumiem iespējams redzēt arī tiešraidē, taču daudzas aktivitātes varēs vērot tikai klātienē. Lai mazinātu transporta noslodzi, uz Cēsīm ir norīkoti papildu vilcienu reisi.
