Līdzīgi kā par izglītības iestāžu darbu, Saeimā valda vēlme atgriezties darbā klātienē, jo tā ir vieglāk gan diskutēt, gan pieņemt lēmumus. Atbilstoši tam varētu nākties nedaudz paaugstināt Ministru kabineta noteikumos fiksēto iekštelpās atļautā cilvēku skaitu. Lēsts, ka Saeimas sēžu zālē, pulcējoties deputātiem un atbalsta personālam, vienkopus ir ap 110 cilvēku. Tuvākajās dienās jātiek skaidrībā par nosacījumiem, jo, visticamāk, zālē būs gan vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši, gan neliela daļa nevakcinētu deputātu, uzsver Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
"Manā rīcībā nav informācijas, cik daudz deputātu ir un cik nav vakcinējušies. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks jautājums. Viena lieta vienoties ar ekspertiem par spēju zāli pienācīgi izvēdināt, cik ilgi sēde var notikt bez pārtraukuma. Taču, manuprāt, arī epidemiologiem galvenais jautājums būs, cik būs nevakcinēto, kuri atradīsies vienā telpā ar vakcinētajiem," teica Meistere.
Pagaidām nav precīzi zināms, cik daudz deputātu nav vakcinējušies pret Covid-19 un vai kāds to nevar darīt veselības iemeslu dēļ. Neformāli izteikti minējumi, ka nevakcinēsies līdz desmit deputātu.
Iepriekš koalīcijā ietilpstošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans pauda, ka aicinās apspriest pienākumu Saeimas deputātiem potēties pret Covid-19, saucot to par līdzdalības vakcinēšanos. Šobrīd deputāts gatavo priekšlikumu, ko rosinās apspriešanai Saeimā līdz ar plašas diskusijas raisījušo valdības ieceri par obligātu vakcinēšanos pedagogiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem.
"Es plānoju iedvesmoties no Saeimas Kārtības ruļļa, kurā ir norma, ka deputātiem ir pienākums piedalīties Saeimas komisiju darbā, vienlaikus nav noteiktas sankcijas par to, ka deputāts nepiedalās komisiju darbā. Iespējamais risinājums [par vakcināciju], ko vēl neesmu pārrunājis ar juristiem, būtu Covid-19 pārvaldības likumā paredzēt pienākumu vakcinēties, bet sankcija par to, protams, nebūtu, jo tad šī norma nebūtu tiesiski realizējama. Taču pienākumus deputātiem var uzlikt," sacīja deputāts.
Vienlaikus pirmdien Saeimas prezidija sēdē izskanējusi ideja, ka pret Covid-19 saslimšanu nevakcinētajiem deputātiem varētu uzlikt par pienākumu uz sēdi ierasties ar negatīvu Covid-19 testu.
Prezidija sekretārs Andrejs Klementjevs no "Saskaņas" gan skaidroja, ka šo uzdevumu varētu traktēt kā deputāta tiesību pārkāpumu, ko kāds varētu apstrīdēt tiesā. Taču šādu risinājumu atbalstītu arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits, kurš aizvadītā gada laikā e-Saeimas platformā rīkotajās sēdēs nepiedalījās. Pretēji Satversmes tiesas pozitīvam vērtējumam par attālināta darba iespējām pandēmijas laikā Šmits tās dēvēja par neatbilstošām likumam. Atsākoties darbam klātienē, viņš sēdes atkal apmeklēs.
"Protams, tiklīdz Saeimas sēdes būs sasauktas atbilstoši likumam, es tajās piedalīšos un nekavēšu ne minūti, bet Saeimas sēdes tā arī nav atjaunotas līdz šai dienai. Jautājums, uz kāda pamata ir šis voluntārais Saeimas prezidija lēmums, kad sēdes atkal sasauks normālā veidā. Nav pārsniegts nekāds epidemioloģiskas bīstamības slieksnis, valstī jau labu laiku nav ārkārtējā situācija," teica Šmits.
Konkrēti lēmumi par Saeimas darba organizēšanu klātienē sagaidāmi pēc diskusijām ar juristiem un Slimību profilakses un kontroles centru. Pirmajai plenārsēdei klātienē būtu jānotiek 2. septembrī.
