Labrīt

"Brexit" sarunas: Lielbritānijai ir detalizētāk jāizklāsta savi izstāšanos plāni no ES

Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: kā tapa Emīla Dārziņa "Nāru dziesma"?

Sarucis mežacūku skaits Rīgā, bet PVD vēlas atbrīvoties arī no palikušajām

Sarucis mežacūku skaits Rīgā; PVD vēlas atbrīvoties arī no atlikušajām

Rīgas centrā mežacūkas sastapt vairs nevar. Domes nolīgtais cūku uzraugs lēš, kopš masveida rukšu izvešanas pilsētā palikuši apmēram astoņi, un tie nekādu skādi nenodarot. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan nevēlas pilsētā redzēt arī šis palikušos, jo tā pieaug risks Rīgā ievazāt bīstamo Āfrikas cūku mēri. Slimības dēļ mežacūkas nav aplūkojamas arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Mednieks: Problēma ir atrisināta

Mežacūkas izrakņā tramvaja sliežu uzbērumu Juglā, manītas Kronvalda parkā un pat pie Brīvības pieminekļa. Tādas ziņas varēja lasīt pirms diviem gadiem. Rīgas dome nolēma, ka cūku dzīvei lielpilsētā jāpieliek punkts.

Toreiz bija salīgti mednieki, kuri rukšus ķēra un izveda uz Ādažu un Ropažu novadiem. „Pierīgas mednieku kluba” vadītājs Kaspars Šuikovskis, kurš atbildēja par dzīvnieku izvešanu, stāsta, ka izvests vairāk kā 100 mežacūku. Zvēru aizvešana rātei izmaksājusi apmēram 39 000 eiro.

„Problēma ir atrisināta. Mežacūku skaits ir palicis ļoti minimāls, kādi 5-8 dzīvnieki pilsētā, kas nekādu pašlaik apdraudējumu nerada,” klāsta Šuikovskis.

Pilsētā izvietoti pieci pārvietojamie krātiņi ar speciālām slīddurvīm. Tajos ielikti mežacūku iecienītie kārumi – graudi, kukurūza. Barība ķeramo pievilina un tam ienākot koka krātiņā, durvis aizcērtas. Šuikovkis saka - izklausās vienkārši, bet dzīvē tā nav bijis. Mežacūkas barību meklē naktīs, tāpēc ķērājiem arī darbs biežāk bija tumšajā diennakts laikā. Nav izticis arī bez pretdarbības.

„Pēc kameru novērojumiem ir bijuši aktīvisti, kuri cūkas atbrīvoja. Ir tādi fakti bijuši; dabas draugi...” neslēpj Šuikovskis.

Karantīnu pilsētā nevar iedomāties

Palaisti mežā, rukši netika likvidēti. Mednieks saka, ka dzīve pilsētā cūku uzvedību bija mainījusi. Tās nebijās no cilvēkiem, taču, nokļūstot savā dabiskajā vidē, ātri pielāgojas.

„Par tām, kuras palikušas, mēs varam tikai vizuāli nojaust. Tās ir mammas ar sivēniem. Vairumā tas ir rajons ap Granīta ielu, ap Krustpils ielu, Juglas ielu.

Mangaļsalā neesam jutuši, bet varbūt viņas arī pamigrē,” viņš pauž.

Cūku uzraugi seko līdzi mežacūku populācijai Rīgā. Pilsētā ir daudz mežainu platību, tāpēc vietu, kur dzīvot, tās var atrast. Baroties var pilsētas mazdārziņos.

Mežacūku izvešana no Rīgas notikusi pēdējā brīdī, kad bīstamais Āfrikas cūku mēris plosījās vēl tikai Latgalē un Vidzemē.

Slimās cūkas nobeidzas 10 dienu laikā, un Rīgā neviena beigta nav atrasta. Arī vizuāli redzot speciāli uzliktajās novērošanas kamerās, pilsētā palikušās izskatās spraunas.

Lai nepieļautu, ka Rīgā ienāk slimības, speciālisti rukšus mēģina noturēt vienā teritorijā, tās piebarojot.

„Izsludināt pilsētā karantīnas zonu būtu diezgan liela katastrofa. Osta, visas pārtikas veikalu ķēdes, pārstrādes uzņēmumi… Es pat nestādos priekšā! Tur būtu milzu problēmas,” neslēpj Šuikovskis.

Veterinārais dienests: Jāizved visi rukši

Pierīgā bīstamā rukšu kaite ir konstatēta. Tāpēc PVD speciālists Edvīns Oļševskis uzskata, ka galvaspilsētai vajadzētu atbrīvoties arī no palikušajām mežacūkām.

Uzņēmumi, kuri pārkrauj savu produkciju Rīgas ostā, regulāri interesējoties par situāciju ar mēri.

„Labāk, protams, būtu, ja viņas nebūtu tai pilsētā. Ja tas risks palielinās, tad viņas var saslimt. Nav tā, ka varam teikt, ka Rīgā viņas dzīvo drošībā. Arī tie mežiņi… viņām tur nepietiek barības. Tāpēc viņas nāk un staigā pa pilsētu, meklē, kur ir kāda [barība], varbūt arī pie atkritumiem. Ja tur patrāpās, kāds ir izmetis kādu gaļu, kas ir, iespējams, inficēta, tad viņas var apēst un inficēties,” norāda Oļševskis.

Viņš saka, lai mazinātu risku, pat Rīgas Zooloģiskajam dārzam ieteikuši neturēt meža un mājas rukšus.

„Mēs teicām, uz to laiku, kamēr mēris ir, labāk atturēties no cūku un mežacūku turēšanas,” atzīst Oļševskis.

Zoodārza aplokā, kurā agrāk ganījās mežacūkas, tagad skraida to attālie radinieki no Dienvidamerikas – pekari. „Mūsu Jolka un Pēcis nodzīvoja ilgu mūžu un aizgāja labākos medību laukos,” saka zoodārza pārstāve Laura Līdaka. “Mūsu vetārsta lēmums ir Rīgas zoo, kur ir daudz apmeklētāju no visas Latvijas, brauc arī tūristi, arī no Krievijas daudz, - neturēt dzīvnieku, kas var veicināt Āfrikas mēra izplatību,” norāda Līdaka.

Viņa saka, ka mežacūku pāris nomira šopavasar. Arī lauku sētā mājas rukšus pilsētnieki apskatīt nevar. Taču nav tā, ka mežacūkas var aplūkot tikai dabas grāmatā, tās var redzēt Līgatnes dabas parkā.

Tikmēr mednieks Kaspars iezīmē vēl vienu problēmu, kas varētu rasties, mežacūku skaitam strauju sarūkot. Cūkas esot pamatbarība vilkiem. Nu pelēčiem būs sava ēdienkarte jāpārskata, un Kaspars bažījas, ka tie varētu lūkoties mājdzīvnieku - pamatā aitu virzienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt