"Šis nu ir laiks mūsu tiesībsargājošajām institūcijām parādīt savas spējas darbībā. Šis nav tāds mierīgs, parasts laiks, kad var pagaidīt, paskatīties. Šeit jābūt ātrai un spēcīgai rīcībai pret tādiem, kas saaktivizējas. Par kara noziegumu atbalstīšanu un genocīda atbalstīšanu ir attiecīgi panti mūsu likumos," sacīja Sārts.
Jautāts, vai tiesībsargājošās iestādes tiek galā ar iespējamiem pārkāpumiem šajā jomā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors sacīja, ka tas būtu jāprasa pašām institūcijām. "Es domāju, ka viņiem šobrīd ir daudz darba."
Sārts atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas propagandas galvenais mērķis Latvijā ir mūs "iebiedēt, kacināt un šķelt".
"Tas, ko Krievija mēģina panākt – lai mēs visi baidītos, lai mēs ķertos viens otram pie rīkles. Tāpēc nedosim Kremlim to prieku, nedarīsim šīs lietas," teica Sārts.
Viņš aicināja nemeklēt patiesību par notiekošo Ukrainā dažādās "WhatsApp" vai "Telegram" grupās, bet sekot līdzi uzticamiem informācijas avotiem Rietumu pasaulē un salīdzināt dažādu mediju ziņoto.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Krievijas darbības karā Ukrainā arvien biežāk tiek sauktas par kara noziegumu.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
