Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Nežēlīgie uzbrukumi Ukrainā turpinās; Vai pamats cerēt uz progresu miera sarunās? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Vai Ukrainā nodarītie postījumi liks palielināt rietumu atbalsta apjomu? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums: Vai Ukrainā nodarītie postījumi liks palielināt rietumu atbalsta apjomu?

Sārts: Krievija realizē gļēvuļu karu

Krievijas spēki Ukrainā pašlaik realizē gļēvuļu karu, jo izmanto attāluma artilēriju un maz iesaistās tiešās kaujās, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” komentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) vadītājs Jānis Sārts.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna ASV Kongresa deputātiem atstāja ļoti spēcīgu efektu. Vienlaikus ASV fundamentālie, stratēģiskie jautājumi šajās situācijā nav mainījušies, norādīja Sārts, pieminot atteikumu nodrošināt bezlidojuma zonu virs Ukrainas.

“Bet jāpiekrīt – drīz jau ukraiņiem būs tik daudz ekipējuma, ka to jau viņi varēs daudz labāk realizēt paši,” piebilda Sārts.

Lai gan Ukrainai nosūtītais ekipējums ir nopietns, problēmas var sagādāt praktiski aspekti, proti, apmācības to lietošanā. Jo sarežģītāks ekipējums, jo vairāk laika apmācībām ir vajadzīgs, zināja teikt Sārts.

Komentējot pašlaik notiekošo kaujas laukā, “Stratcom” vadītājs pauda: “Krievija šobrīd realizē gļēvuļu karu, jo viņi principā maz iesaistās tiešās kaujas darbībās. Pamatā izmanto attāluma ieročus – artilēriju, raķetes, bumbas.”

Arī Krievijas panākumus šajā karā viņš vērtēja kritiski: “Mēs visi nepamanījām – bija mēģinājums radīt otro uzbrukumu vilni. (..) Bija gan vietas, kur intensīvāk [notika uzbrukumi]. Bet mēs redzējām, ka spēju realizēt nebija.”

Sārts gan norādīja, ka Krievijai vēl ir iespējas kustēties uz priekšu Ukrainas dienvidos, taču ne ziemeļos un austrumos.

“Laiks tikšķ pret Krievijas interesēm. Tāpēc mēs esam ieraudzījuši, ka pēkšņi sākās sarunas, kurās ir, par ko runāt. Kā es vienmēr teicu – iespējas sarunām un to iznākumu izlemj kaujas laukā,” piebilda Sārts.

Viņa skatījumā Krievija pašlaik cenšas panākt to, lai nāktos izšķiries starp vēl lielākiem civiliedzīvotāju upuriem un “slikta miera” pieņemšanu. Viņaprāt, Krievija varētu gribēt panākt to, lai kara noziegumu īstenotāji paliktu nesodīti.

“Un tā nav viegla dilemma. (..) Tā ka tur morāli un ētiski ir ļoti smagi jautājumi, kuri būs jārisina,” sacīja Sārts.

Savukārt skaidrojot Krievijas iekšienē īstenoto propagandu, “Stratcom” vadītājs zināja stāstīt, ka “liela daļa Krievijas iedzīvotāju joprojām ir hipnozē no televizora”. Viņaprāt, lielākā iespēja, ka Krievijas sabiedrība sāks atklāt notiekošo, būs brīdī, kad karavīri un to mirstīgās atliekas sāks atgriezties no kara Ukrainā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt