Viņš norādīja uz sakarību, ka, jo vairāk valstis gatavojas, ka būs ārēja iejaukšanās, jo mazāk tas notiek.
Sārts arī neredz iespēju, ka kādas provokācijas varētu notikt tagad, pēc vēlēšanām. Šāds gadījums bijis Zviedrijā, kad kāda maza un ekstrēma partija izraisījusi viļņošanos sabiedrībā vēl pēc vēlēšanām. Tika izplatīts aicinājums vērsties pret parlamentā ievēlētajām partijām.
Latvijā Sārts neredz spēlētāju, kurš varētu ķerties pie līdzīgiem līdzekļiem. Savukārt, ja provokācijas nāktu no ārienes, tās ātri uzķertu.
Runājot par portāla "draugiem.lv" uzlaušanu, Sārts teica - kāds sūtīja ''sveicienus''. Proti, uzbrukums nav bijis īpaši efektīvs, galvenā ir bijusi vēsts. Sārts skaidroja, ka kiberuzbrukumam varēja izvēlēties jebkuru ar vēlēšanām tieši saistītu iestādi, tomēr resursi tik izmantoti "draugiem.lv" uzlaušanai. Tas, iespējams, parāda, ka valsts iestādes ir labāk pasargātas.
Papildinot visu iepriekš teikto, Sārts norādīja, ka informatīvais karš ir pastāvīgi notiekošs un mēģinājumi ietekmēt pastāv vienmēr. Latvija pašlaik nav tā valsts, kuru mēģinātu iespaidot visvairāk, tomēr atslābt nedrīkst.