Rīdzinieks Oto Ozols sestdien nolēma ar laivu izmēģināt ūdens ceļu no Andrejostas līdz Sarkandaugavai. Mērķi gan viņš nesasniedza. Sarkandaugavas vecupē ūdens praktiski nav – vien 20 centimetri. Tā vietā upes gultni biezā slānī klāj melna, duļķaina, staipīga masa, kas Ozolam vizuāli atgādināja naftu.
“Mēs tiešām gribējām noskaidrot, kā ir aizbraukt līdz Sarkandaugavas centram ar laivu, ko man likās tā interesanti izmēģināt. Tad, kad mēs pamanījām, cik tur ir ļoti, ļoti netīrs, jo tur tiek ielaista kanalizācija, tur ir kaut kas ļoti nesaprotams melns, ko pēc tam bija ļoti grūti nomazgāt no kājām nost, vajadzēja ar birsti to darīt, tad mēs sapratām, ka mēs labāk brauksim laukā,” stāsta Ozols.
Kā tas izskatās, Ozols demonstrēja arī Latvijas Televīzijai: pietiek dūņas nedaudz sakustināt ar koka zaru, lai ūdens iekrāsotos melns.
Rīgas domes Vides pārvalde apstiprina, ka šāds vērtējums bija nekļūdīgs. Melnā masa, kas izskatās pēc naftas,
patiešām ir ar naftas produktiem piesārņotas dūņas Sarkandaugavas vecupes daļā.
Tā sniedzas no Tvaika ielas sākuma līdz sprostam, kas to atdala no Sarkandaugavas upes, ko vietējie ironiski iesaukuši par Sarkandaugavas pludmali.
“Nekādi jaunumi, nekādi atklājumi tie nav. Tas, protams, mums ir padomju laika atstātais mantojums. Tas ir tas, kas ir nonācis vidē, darbojoties kādreizējai mašīnbūves rūpnīcai,” stāsta Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Kā liecina Vides pārvaldes pasūtītie pētījumi par naftas produktu saturu upes nogulsnēs, tie krietni pārsniedz ne vien piesārņojuma, bet pat stipra piesārņojuma robežas. Vietām piecas reizes. Naftas produkti arī nav vienīgā viela, kas bagātīgā koncentrācijā atrodama upes ūdeņos. Ūdenī atrodami paraugi no teju visas Mendeļejeva tabulas - varš, arsēns, dzīvsudrabs, hroms, niķelis, cinks un kadmijs.
Tomēr dome darbos tālāk par pētījumiem līdz šim nav tikusi. Par to sašutuši tie, kam ceļš ikdienā ved gar kanālu. “Nezināmu iemeslu dēļ tas nav aktuāli vai ir citas prioritātes. Jautājums, kāpēc šādas ļoti piesārņotas vietas ir tā kā uz pauzītes,” brīnās Sarkandaugavas attīstības biedrības vadītāja Alija Turlaja.
Vides pārvaldē skaidro, ka process iesprūdis, kad aptvertas izmaksas. Ja attīrīšanu veic pilnīgi un vēl uzbūvē rievsienu, lai kanālā no jauna nenonāktu piesārņojums no rūpnīcas teritorijas,
darbi varētu izmaksāt pat 40 miljonus eiro.
Tātad to risināt varētu tikai ar lielu projektu, kur piesaistīts arī Eiropas finansējums.
Domes Vides pārvaldes vadītāja norāda – par to lemj un ar Eiropas projektiem strādā Pilsētas attīstības departaments. Viņi par problēmu esot informēti.
“Departaments nav paredzējis iesniegt projektus, kas saistīti ar sanācijas darbiem Sarkandaugavas apkaimē. [..] Potenciāli ir iespējams piesaistīt finansējumu no jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda pēc 2020.gada,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.
Brence arī piebilst – visus projektus, kuriem dažādi domes departamenti cer piesaistīt finansējumu, jāpiesaka Investīciju plānā. Un šāda pieteikuma par darbiem Sarkandaugavā tur nav.
Vides pārvaldes vadītāja vēlāk atzīst – par šo nepieciešamību līdz šim tiešām runāts vien neoficiālās sarunās. Uz nākamo plānošanas periodu gan to sola pieteikt.
Savukārt Valsts vides dienests Latvijas Televīzijai par piesārņoto vecupi komentāru atteica vispār. Tā esot pašvaldības atbildība.
Taču, kā norāda Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa, kamēr atbildīgie vilcinās un “futbolē” atbildību, piesārņojums var izplatīties: “Virspusē tā ūdens daļa, viņa, protams, tālāk neplūst, jo no viena gala vispār tur ir aizbērts, no otra gala ir norobežots. Neviens nav noslēdzis hermētiski šo atteku gultni. Kas tur sūcas, cik tālu ir aizsūcies, līdz kādiem gruntsūdeņiem vai kur - mēs nemaz tik labi nezinām.”
To, ka piesārņojums patiešām var aizplūst uz Sarkandaugavu, atzīst arī Vides pārvaldē. Politiski atbildīgais Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko solīja jautājumu aktualizēt.
