Patlaban no visiem patvēruma meklētājiem strādā tikai divi, kas sniedz tulku pakalpojumus. “Vīzija par to, ka otrajā dienā pēc statusa saņemšanas cilvēki sāks strādāt, nav realizējusies dzīvē. Un ja mēs skatāmies uz citu valstu pieredzi, viņi saka, ka paiet līdz pusgadam, kamēr ar cilvēkiem izrunā un tiek skaidrībā,” saka Līkops.
Tomēr situāciju ar iebraucējiem vispārināt nevarot, jo patvēruma meklētāju pie mums ir ļoti maz.
“Tās milzīgās programmas, kas pašlaik tiek realizētas Latvijā, veicot kultūras integrāciju un stāstot cilvēkiem par to, kas ir Latvija, tās arī, visticamāk, nestrādās pirmajā mēnesī. Droši vien zināt to stāstu par Karlsonu, kurš katru dienu vilka no podiņa laukā plūmes kauliņu un skatījās, vai tas ir izaudzis.
Arī šiem cilvēkiem ir jāļauj iedzīvoties. Ja mēs viņus katru dienu raustīsim, tur nekas nenotiks,” norāda organizācijas vadītājs.
Biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" no maija līdz septembra beigām vairāk nekā 40 tūkstošu eiro vērtā līgumā apņēmusies sniegt sociālā darbinieka un sociālā mentora jeb padomdevēja pakalpojumus patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Patlaban Latvijas Sarkanais Krusts strādā ar 130 personām.
Vēstīts, ka kopumā Latvijai paredzēts uzņemt 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Pirmās divas bēgļu ģimenes, kuras Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt, ieradās februāra sākumā.
