Sarkanais Krusts nodrošinās mentora pakalpojumus patvēruma meklētājiem arī oktobrī un novembrī

Konkursā par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu arī oktobrī un novembrī uzvarējis līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs - biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts", pastāstīja biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Piektdien, 30.septembrī, beidzas pirmais līgums starp Sarkano Krustu un Sabiedrības integrācijas fondu (SIF). Lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, tika izsludināts jauns konkurss. Tāpat izsludināts vēl viens konkurss par pakalpojuma nodrošināšanu jau ilgtermiņā - līdz 2018.gada 30.aprīlim.

Kā skaidroja Līkops, tā kā projektā vēl ir vairākas nepilnības, SIF konkursu par pakalpojuma nodrošināšanu izsludināja uz diviem mēnešiem - oktobri un novembri.

Sarkanais Krusts cer, ka šo divu mēnešu laikā tiks pieņemti papildu politiski lēmumi, lai sistēma veiksmīgi turpinātos. Līkops piebilda, ka pakalpojuma sniegšanas laikā ir identificētas vairākas lietas, kurām nepieciešami uzlabojumi.

Pirmais līgums starp SIF un Sarkano Krustu tika noslēgts aprīlī.

Sarkanais Krusts strādāja gan ar tiem patvēruma meklētājiem, kas Latvijā ieradušies Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā, gan arī ar tiem, kuri ieradušies paši.

Jau ziņots, ka Latvija ES pārvietošanas programmā jau uzņēmusi 82 personas. No tām statuss ir piešķirts 37 personām - bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas un alternatīvo statusu - 32 personas. Bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu. Lielākā daļa no cilvēkiem, kuriem Latvijā piešķirts oficiāls statuss, gan valsti jau ir pametuši.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt