Levits, uzrunājot klātesošos, uzsvēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašo nozīmi Latvijai un latviešiem, “šajā vietā spēkā un iedvesmā satiekas pagātne un nākotne”.
“Raksti latviešu valodā, kas lielākā skaitā te parādās, sākot ar 19. gadsimta vidu, un laika gaitā kļūst arvien vairāk, norāda, kā latvieši savu kultūrtelpu piepilda ar saturu, kā Latvijas kultūrtelpa sākumā pamazām, vēlāk strauji kļūst latviska, kā katra paaudze daudzkāršo latviešu drukātā vārda formā fiksētās domas, idejas, izjūtas,” sacīja prezidents.
“Šajā gaišajā, modernajā Gunāra Birkerta XXI gadsimta namā tautas pagātne dabiski elpo kopā ar modernākajām tehnoloģijām, saziņas un izglītības iespējām, pieeju visas pasaules jaunākajām domām un atziņām,” pauda Levits.
“Es, protams, zinu, ka latvieši ir drīzāk introverti nekā komunikabli, un tādēļ arī man šķiet, ka jaunā literārā figūra - introvertais latviešu rakstnieks - ir trāpījusi desmitniekā, tomēr nedaudz vairāk atvērtības un komunikācijas mums nenāktu par ļaunu, un tādēļ aicinu visus izmantot šo iespēju satikt šeit interesantus un aktīvus cilvēkus, ar kuriem pirms tam mēs vēl nebijām runājuši,” aicināja Levits.
Viņš arī dāvināja no savas puses grāmatu Tautas grāmatu plauktam - šī grāmata ir latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa un diplomāta Jāņa Seska 1938. gadā izdotā grāmata “Latvijas valsts izcelšanās”.
“Autora biogrāfija ir tipiska daudziem viņa paaudzes redzamiem latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem – 1905. gada revolūcijas līdzdalībnieks, piedalījies Latvijas valsts dibināšanas procesā, vēlāk kalpojis Latvijas valstij dažādās pozīcijās, tostarp bijis Latvijas sūtnis Padomju Savienībā. Pēc padomju okupācijas 1941. gadā aizvests uz Krieviju, kur 1943. gadā apcietinājumā nošauts,” pastāstīja Levits.
“Šī grāmata pieder pie autentiskajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātāju atmiņu izdevumiem. Es ceru, ka šī grāmata gan tās satura, gan tās autora dēļ lasītājiem varētu būt interesanta,” sacīja prezidents.
Vairāk nekā 800 lūgto viesu vidū, kas pirmdien vakarā tika aicināti uz sarīkojumu par godu prezidenta inaugurācijai, bija gan politiķi un ekonomisti, gan kultūras cilvēki, kuru darbi Latvijas vārdu jau nesuši tālu pasaulē.
Prezidenta sveicēju vidū bija viņa cīņu biedri no laika, kad Latvija vēl tikai sapņoja par neatkarību.
Kultūras cilvēki, kas jau nesuši Latvijas vārdu pasaulē, vēl jaunajam prezidentam vairot pašapziņu arī tautā.
KONTEKSTS:
Saeima 29. maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
8. jūlijā Levits Saeimā nodeva svinīgo solījumu un stājās Latvijas Valsts prezidenta amatā. Vēlāk pie Brīvības pieminekļa sekoja Valsts prezidenta uzruna, kas ir jauna tradīcija inaugurācijas dienā.
