Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kūtri piesakās dīkstāves pabalstiem

Sarežģīta pieteikšanās un bailes no VID. Kādēļ cilvēki kūtri piesakās dīkstāves pabalstiem

Valsts budžetā atvēlēts 251 miljons eiro, lai Covid-19 pandēmijas apstākļos atbalstītu uzņēmējus un darba ņēmējus. Taču līdz šim ar dažādiem atbalsta veidiem pie iedzīvotājiem nonākusi vien piektā daļa jeb 50 miljoni. Iemesli ir vairāki – daudzi aizvien nekvalificējas, daži uzskata, ka pieteikšanās ir birokrātisks un sarežģīts process, bet citiem ir bail no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Ikdienā Krista Pozņaka strādā apģērbu tirdzniecības veikalā. Šajā jomā ieviesto ierobežojumu dēļ viņa jau kopš decembra saņem dīkstāves pabalstu, un ar šo valsts atbalstu un tā saņemšanas kārtību ir apmierināta un arī nodrošināta.

“To dara tikai uzņēmums, pašam nekas nav jādara, uzņēmums visu nokārto ar grāmatvedi, mēs gaidām, kad kontā ienāk nauda, un viss,” norādīja Pozņaka. 

Lai izdzīvotu, valsts atbalsts ir nozīmīgs arī ģimenes restorānam “Martinelli” Talsos. Tā pārstāve skaidro – darbinieki saņem dīkstāves pabalstu, uzņēmums algu subsīdijas, kā arī grantu apgrozāmajiem līdzekļiem. 

SIA “Kanoli” valdes locekle Inguna Dombrovica skaidroja: “Mēs bijām nedaudz iekrājuši naudu, ar ko mēs domājām ka mēs 2–3 mēnešus varētu iztikt, nomaksājot komunālos maksājumus. Bet izrādījās, ka šis vilnis ir garāks – ilgāk, tāpēc esam ļoti priecīgi ka Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šos ieteikumus, ko Ministru kabinets ir izdomājis, ka varētu piešķirt grantus par katru mēnesi.”

Tiesa gan, šī granta maksājuma administrēšana notiekot ļoti lēni, līdzekļus par novembri uzņēmums saņēmis vien 29. janvārī. Savukārt uzņēmuma “Saules joga” pārstāve Ligita Saule, kura vada interešu izglītibas nodarbības, atzina, ka šajā jomā strādājošajiem rodas problēmas kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai.

“Šis trešais ceturksnis, ar kuru pašlaik tiek salīdzināts un pēc kura piešķirts dīkstāves pabalstu, mūsu nozarē, visticamāk, bija tāds tukšāks periods, jo interešu izglītībā vasarā nekas nenotika. Līdz ar to viens darbinieks dzīvo bez kaut kādiem līdzekļiem tagad,” sacīja Saule.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) gan norāda, ministrija kopā ar VID cenšas analizēt, kas ir tās grupas, kuras aizvien nevar kvalificēties kādam no valsts atbalstiem.

“Cenšamies šīs grupas izķert un meklēt risinājumus, lai palīdzētu viņiem, jo šī krīze ir tā, ka ir nozares, kur daudz cilvēki nodarbināti, piemēram, apkalpojošā sfēra, tirdzniecība, tūrisms, ēdināšana, tādēļ tas atbalsts mērķēts uz šīm nozarēm un tās arī piesakās visvairāk,” skaidroja ministrs.

Tikmēr skaistumkopšanas nozarē strādājošie pārsvarā ir neapmierināti ar līdz šim valsts piedāvāto atbalsta sistēmu. Daudzi strādā kā pašnodarbinātie vai patentmaksātāji, līdz ar to vēl janvārī neatbilda atbalsta kritērijiem. Šobrīd gan tie ir pārskatīti, bet tik un tā viņi nevar pretendēt uz apgrozāmo līdzekļu grantu.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda: “Mēs esam apturēti jau no novembra, novembris, janvāris. Par iepriekšējiem mēnešiem nesaņemam praktiski neko. (..) Arī viņiem ir saistības, iznomātāju, komunālie maksājumi, sakari, nemaz nerunājot par materiāliem.

Tas pierāda, ka valsts atbalsta pieejamība un arī apmērs ir atkarīgs no tā, kādā nodokļu režīmā cilvēks līdz šim ir strādājis un no iestāžu komunikācijas ar iedzīvotājiem.

Līdz šim uzņēmēji aktīvāk pieteikušies apgrozāmo līdzekļu grantam – no 70 miljoniem izmaksāti 20 miljoni. Dīkstāves pabalstos no 104 miljoniem iedzīvotājus sasnieguši vien 24 miljoni, bet algu subsīdijās no 75 miljoniem izmaksāti tikai  6 miljoni.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt