2013.gada dati liecina, ka ārvalstīs dzīvo 62 tūkstoši balstiesīgo pilsoņu. Visvairāk – gandrīz 11 tūkstoši - Amerikas Savienotajās Valstīs, daudz arī Austrālijā, Lielbritānijā, Īrijā un Kanādā. Šo Eiropas Parlamentu pa pastu vēlēja 2888 cilvēki, kas gan esot uz pusi vairāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās. Saeimas vēlēšanās iecirkņi atrodas arī ārvalstīs – vēstniecībās un kultūras centros un pasta balsojums ir tikai alternatīva.
E-pasta vēstulē LTV raidījumam „Panorāma” Ingrīda un Jānis Zemīši no Ontario pilsētiņas Kanādā stāsta, kā viņiem gājis ar balsošanu. Uzzinājuši, ka elektroniski balsot joprojām nav iespējams, viņi izdrukāja īpašu pieteikuma formu un laicīgi to aizsūtīja uz Latvijas sūtniecību Otavā.
„Bet kad mēs saņēmām vēlēšanas materiālus? Tikai 14.maijā! Pagāja vesels mēnesis! Kāpēc? Izpildījām balsošanas lapiņas, aizgājām atkal uz pastu, lai nosūtītu uz Latviju, un mums pastā pateica, ka, lai tās saņemtu Rīgā līdz 24.maijam, tas izmaksātu pāri par 80 dolāriem. Tas mums likās par dārgu. Centāmies sameklēt kādu draugu, kas brauc uz Rīgu pirms 24.maija, bet nebija neviens. Tā arī nenobalsojām. Kad ir Saeimas vēlēšanas, tad ir balsošana uz vietas Toronto Latviešu centrā. Žēl, ka tas netika noorganizēts EP vēlēšanām. Nebūtu pārsteigti, ja arī citi ārzemes latvieši nenobalsoja šādu iemeslu dēļ,” situāciju apraksta Zemīši.
„Šī aprakstītā situācija ir ļoti nopietna, jo pilsoņi nevarēja izpildīt savu pienākumu likuma ietvaros,” tā secina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars pēc iepazīšanās ar Zemīšu vēstuli. Likums nosaka, ka pasta balsošanā vēstules ceļo trīs reizes. Vispirms – piesakoties, tad – pa pastu no Latvijas saņemot balsošanas zīmes, un pēc tam – aizpildīto zīmi no Austrālijas, Kanādas vai Amerikas sūtot uz pasta balsošanas iecirkni Rīgā.
Līdz šim neviena sasaukuma deputāti nav atraduši laiku un politisko vēlmi šo kārtību mainīt. Arnis Cimdars sola informēt deputātus par situāciju, ar kuru saskaras Latvijas vēlētāji ārvalstīs. „Šis ir konkrēts gadījums, kad varētu tikt informēti deputāti, un mēs to darīsim. Bet tālākais jau ir viņu rokās,” saka Cimdars.
Pasta balsošanu varētu vienkāršot, ļaujot pieteikties elektroniski un arī vēlēšanu zīmes izsūtot uz e-pastu. „Pats izdrukā, pats aizpilda un tad sūta tikai vēstuli šurp. Tas tad beidzot nodrošinātu arī aizklātumu. Es par to runāju katrā intervijā, neviens to nedzird,” pauž CVK vadītājs.
