Sapuvušas zemenes svaram un «Grieķijā pašaudzēti kartupeļi». PVD reids Centrāltirgū

Nezināmas izcelsmes ogas, augļi un dārzeņi ir vieni no būtiskākajiem trūkumiem, ko pārbaudēs tirgos konstatē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Gadījumos, kad tirgotāji nevar uzrādīt tirgošanās atļaujas un citus dokumentus, kā arī apzināti izvairās no PVD inspektoriem, produktus no pārdošanas izņem un izbaro zoodārza zvēriem. 

Vasaras sezonas laikā PVD inspektores Centrāltirgū ir biežas viešņas. Aktuālākās patlaban ir zemenes, kurām pārbauda kvalitāti un to izcelsmi.

"Ir jābūt atbilstošas kvalitātes, ir jābūt veselām. Nedrīkst būt puvušas, bojātas. Ir jāatbilst minimālajām kvalitātes prasībām šīm zemenēm," saka PVD inspektore Evija Hildebrante-Galinča.

Taču gandrīz katrā kastītē var atrast pa vienai vai vairākām sapuvušām zemenēm, kas bieži vien atrodas apakšā veselajām ogām un veido vairāk svara. Par to, vai ogas nākušas no Latvijas, pārliecinās pavadzīmēs. Tām parasti ticot.

Pārbaudes laikā, tuvojoties inspektorēm, atsevišķi tirgotāji mēdz pamest savu tirgošanās vietu. Ja viņi ilgstoši neatgriežas, tad PVD inspektorēm ir tiesības lūgt Centrāltirgu šo produkciju aizvest prom.

Kāds vīrietis tirgo zemenes no piemājas saimniecības Dobeles novadā. Inspektores stāsta, fiziskās personas gadā drīkst iztirgot līdz 500 kilogramiem ogu. Cik ogu patiesībā iztirgo? Pārliecināties ir grūti.

"Diemžēl šīs fiziskās personas neveic pārdošanas uzskaiti, un vairākiem par to jau ir aizrādīts," stāsta inspektore Anete Šteinberga.

Tālāk inspektores kopā ar LTV dodas pārbaudīt dārzeņus. Inspektores apstājas pie stenda, kas vēsta – pašaudzēta lauksaimniecības produkcija. Tirgo kartupeļus, sīpollokus, dilles, redīsus. Kur atrodas konkrētā zemnieku saimniecība? Tirgotāji nemāk teikt un izpļāpājas, ka nemaz arī pašu audzēti šie dārzeņi patiesībā nav.

Un, kamēr viena no inspektorēm zvana saimniecei, pārdevēja tomēr atrod kartupeļu pavadzīmes, kas ne vien norāda, ka kartupeļus paši neaudzē, bet arī to, ka tie nemaz nav no Latvijas.

"Šeit, cik var saprast, tad izcelsmes valsts kartupeļiem ir Grieķija, un kartupeļi tātad ir iepirkti, bet rakstīts, ka pašu audzēti," norāda Hildebrante-Galinča. Šajā gadījumā produkcija tiek izņemta.

Parasti izņemto produkciju nogādā Centrāltirgus noliktavās vai ved uz Rīgas Zooloģisko dārzu, kur dārzeņus labprāt notiesā zvēri. 

6 komentāri
Anonīms lietotājs 24406
Anonīms lietotājs 6871 Par pārējo varētu piekrist, bet Latvijas zemnieki var reģistrēt saimniecisko darbību un tirgot vairāk par tiem 500kg,to nekas neliedz. Diez vai tos lielos apjomus jau var audzēt bez pesticīdiem un tā kā audzētu sev, kāpēc pircēji meklē šos mazos pārdevējus. PVD gan likumus nepieņem, tāpēc arī nevar tirgum noteikt kā tiem reģistrēt tirgoņu utml. Aizbēgušo pārdevēju preci arī konfiscē, bet sods gan jau ir vietas īpašniekam, ne pārdevējam, kas gan neliegs saimniekam pēc vēlēšanās to sodu izžmiegt no pārdevēja ar kādiem aizbildinājumiem
Anonīms lietotājs 34483
Vairākas reizes,kad esmu lūgusi pati ielasīt zemenes,kuras vēlos,jo skaidri redzams,ka apakšā ir puvušas/ mazas-zaļas, tad pārdevējas uzšņāc, ka tā vis nevarēs. Arī tās,kas pārdod plastmasas trauciņos apakšā nereti ir sabojājušās. Es saprotu,ka gadās pa kādai sliktai ogai, bet ne par tiem gadījumiem iet runa.
Anonīms lietotājs 34675
Kas tā par gaidīšanu????vai nav zināms kam pieder vieta?lai var sodīt!izskatas ka netieši tiek atbalstīti tie spekulanti!
Anonīms lietotājs 22483
Ja ir pareizi norādīta izcelsmes valsts, nav problēmu. Ja Grieķijas kartupeļus uzdod par vietējiem, tos konfiscē un izbaro zvēriem. Kas tur nepareizs? Bojātu preci tirgot nedrīkst! Ne zivis, ne gaļu, ne zemenes. Nevis jāskatās, ko pērk, bet jāskatās, ko tirgo. Ja nejēdz vai negrib, preci konfiscē. Citreiz neliks puvušas ogas, lai svars.
Marge Mardzja
Arī pašu dārzā audzētām zemenēm gadās pa puvušai. Jāskatās ko pērk. Un vispār, kāda starpība, kur kartupelis audzēts? Ziemā lielveikalā visi pērk Portugāles kartupeļus un neviens nesūdzas. Tāpat ar Latvijā audzētiem banāniem ??
Anonīms lietotājs 6871
Bezzobains PVD. Šādi krāpšanos un melus iznīdēt nevar. 1) inspektoriem nevis jāgaida pie stenda aizbēgusi pārdevēja, bet blakus jābūt tirgus darbiniekam ar vietu reģistru, kas tūlīt pasaka, kam vieta pieder, kas kontaktpersona, sazvana to un informē par pārkāpumu. 2) jāsoda un jātrenkā nevis pārdevējas, bet t.s. saimnieki, kas liek tirgot neatbilstoši marķētu un bojātu preci. Tirgus darbinieks norāda kontaktus saimniekam, PVD to iekļauj melnajā sarakstā un pēc 2 brīdinājumiem preci tirgot aizliedz. Vnk jāsadarbojas tirgum ar PVD un PTAC, nevis jāsēž kantoros. 3) ja no piemājas saimniecības max 500kg zemeņu, vai uz ķiplokiem tas arī attiecas? Pārāk mazas tās normas Latvijas zemniekam! Būtu jāprasa reģistrācijas burtnīciņa, jo ne tikai svars, bet arī ienākumi jāfiksē, kā citādi var zināt, kad beidzas 3000EUR beznodokļu apjoms. Domāju, vainīga sistēma - parāk žmiedz patiesos Latvijas audzētājus, kas, varbūt, tirgo arī kaimiņa audzētu preci, bet auklējas ar pārpircējiem un krāpniekiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti