Likuma grozījumus atbalstīja 63 Saeimas deputāti, bet pret bija 16 – visi ir no partijas "Saskaņa" frakcijas, liecina balsojuma rezultāti.
Iepriekš Saeima šādus grozījumus pieņēma arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmējuši tā autori, noteikt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu ir nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un ierobežotu tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.
Aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.
Aizliegts izmantot arī militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus.
"Ar šiem likuma grozījumiem mūsu valsts ne vien vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, bet arī pauž savu solidāro attieksmi pret Ukrainu, kā arī nosoda Krievijas īstenoto agresiju," iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns ("Konservatīvie").
Ar likuma grozījumiem paplašinātas arī pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi, nosakot, ka to varēs aizliegt arī gadījumos, ja tiek konstatēts, ka pasākuma rīkošana veicinās nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.