ĪSUMĀ:
- Kuldīgā bažas par Mākslas un humanitārās vidusskolas pastāvēšanu, jo nepietiek bērnu.
- Kuldīgas 2. vidusskolā uzskata, ka pilsētā ir pārāk daudz vidusskolu.
- Pašreizējā pilsētas mēre domā, ka Mākslas un humanitārā vidusskola varētu būt zem kādas augstskolas.
- Politiķe uzskata, ka vidusskolai Skrundā jāpaliek.
- Pašvaldības pagaidām nogaida ar skolu tīkla sakārtošanu.
- Lielākie lēmumi būs jāpieņem šogad jaunievēlētajām domēm.
Kuldīgā bažas par Mākslas un humanitāro vidusskolu
Skolu tīkla reforma paredz dažādus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kuriem Latvijas vidusskolām jāatbilst. Visvairāk apspriests ir skolēnu skaita kritērijs – dažādas nozīmes apdzīvotās vietās tas ir atšķirīgs: no 25 skolēniem vidusskolas posmā skolās Krievijas pierobežā līdz 120 skolēniem Latvijas lielajās pilsētās. Pēc datiem, kas iekļauti IZM informatīvajā ziņojumā, atbilstošs skolēnu daudzums pērn nebija 121 izglītības iestādē. Tas nenozīmē, ka jāreorganizē vai jālikvidē visas, jo, jau sakārtojot daļu no skolām, citās skaits varētu izlīdzināties. Šis jautājums īpaši aktuāls būs jaunajām vietvarām pēc pašvaldību vēlēšanām. Latvijas Radio izlēma rūpīgāk analizēt Kuldīgas novadu.
Kuldīgas Mākslas un humanitārās vidusskola pilnībā renovēta 2013. gadā. Tā ir viena no skolām, kurās vidusskolēnu skaits ir nepietiekams. No nepieciešamajiem 90 šobrīd skolā ir 48. Lielākais skaits savulaik ir bijis 60 bērnu, tāpēc skolas direktorei Valdai Gaurei ir bažas par skolas nākotni. Viņasprāt, vajadzīgo skaitu nav iespējams sasniegt.
"Vienā klasē 30 bērnus ar tādām klašu telpām, kādas ir mums – tas nav reāli. Pie tam, strādājot šobrīd ar kompetencēm, es neuzskatu, ka tas būtu reāli," sacīja Gaure.
Solu rindas varētu papildināt skolēni no citām apdzīvotām vietām novadā, bet problēma ir, ka nav pieejamas kopmītnes vidusskolēniem.
"Tur ir arī teikts, ka ne tikai skaits, bet kvalitāte ir svarīga. Šobrīd es uzskatu, ka mūsu skola tiešām var lepoties ar ļoti labu kvalitāti, – atkarībā kādu kritēriju skatās, bet, skatoties pēc CE rezultātiem, parasti mums ir virs vidējā gan valstī, gan novadā," pastāstīja direktores vietniece Ilonda Reita.
Ja skola neatbilst kvalitātes vai kvantitātes kritērijiem, tad no nākamā mācību gada tai samazinās valsts finansējumu. Nākamgad tas būs 80% procenti, līdz 2023. gadā tiks pārtraukts pavisam. Skolas, kuras šajā laikā netiks reorganizētas, pašvaldībām būs jāuztur no savas naudas. Kuldīgas Mākslas vidusskolā neuzskata, ka domei būs tik daudz līdzekļu, lai to darītu, tāpēc cer uz nākamās domes vadības labvēlību un pretimnākšanu. Tikmēr kādā citā pilsētas skolā – Kuldīgas 2. vidusskolā pārmaiņas jau notiek. Tā pārtop par pamatskolu, pastāstīja direktore Guntra Buivida.
"Mums lēnām beidzas vidusskolas posms. Šogad pēdējā klase beidz. Un tad mēs kļūsim par pamatskolu. Un tā arī bija mūsu iecere jau pašā sākumā, kad es sāku šeit strādāt 2017. gadā, kas bija loģiska. Tajā brīdī klases savākšana bija diezgan problemātiska," stāstīja Buivida.
Direktore uzskata, ka vidusskolu Kuldīgā ir par daudz, tāpēc šāds lēmums pieņemts jau laicīgi.
Šobrīd skolā liela uzmanība pievērsta speciālajai izglītībai – ir vairākas klases bērniem ar mācīšanās grūtībām, un normālā izglītības režīmā šie bērni iesaistīti dažādās ārpusskolas aktivitātēs, piemēram, uzvedumos. Kad pieņemts lēmums izglītību vidusskolas posmā neturpināt, lielas neapmierinātības no skolotājiem vai vecākiem nebija. Taču process nav bijis vienkāršs.
"Risināt šo jautājumu nav vienkārši, jo tas ir sāpīgs. Droši vien vieglāk ir tad, ja skola izprot objektīvo situāciju un objektīvi risina problēmu. Ja sākas subjektivitāte, tad sākās kari. Bet, kā saka, karš nekādu labu rezultātu nekad nedod," uzsvēra Buivida.
Visbūtiskākā šādu pārmaiņu laikā ir pašvaldības komunikācija ar skolas vadību, norādīja direktore. Kuldīgas 2. vidusskolā oficiāli reorganizācijas process vēl nav uzsākts – tas notiks nākamgad.
Kādas ir politiķu domas?
Oficiāli šobrīd novadā ir četras vidusskolas, taču jau zinām par 2. vidusskolas reorganizāciju. Ir arī iepriekšminētā Mākslas vidusskola, Kuldīgas Centra vidusskola un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola – abās pēdējās skolēnu skaits ir pietiekams. Taču pēc pašvaldības teritoriju paplašināšanās vietvaras rokās būs arī Skrundas un Alsungas vidusskola. Zināms, ka Alsungā šobrīd arī palikusi vien pamatskola un 12.klase. Taču Skrundā no vajadzīgajiem 40 skolēniem vidusskolas posmā mācās 27. Kādu nākotni novada izglītības iestādēm paredz kandidāti uz mēra krēslu?
Savu redzējumu stāsta pašreizējā domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa no partijas "Kuldīgas novadam": "Alsungas vidusskolā, ņemot vērā skolēnu skaitu, es to saskatu kā spēcīgu pamatskolu. Skrundas vidusskolu es tomēr gribētu kā vidusskolu, jo Skrunda, lai arī pēc reformas nebūs novada centrs, tā tomēr ir pilsēta un arī tāds transporta mezgls. Vidusskolā jāmēģina atrast tas raksturīgais priekšmetu grozs.
Bet, pie kā mēs pašlaik strādājam, ka Mākslas vidusskola varētu kļūt par kādas augstskolas vidusskolu."
Vēlēšanās piedalās arī kandidāti no Jaunās konservatīvās partijas, "Latvijas attīstībai", "KPV LV", Nacionālās apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).
ZZS saraksta pirmais numurs Ruta Karloviča uzskata, ka jāatrod veids, kā saglabāt Mākslas un humanitāro vidusskolu:
"Ja skatās uz šī brīža situāciju, tad, protams, ne Alsungā, ne Skrundā skolēnu skaits neatbilst prasībām. Bet neviens nav teicis, ka, apvienojoties novadiem, nebūs izmaiņas iedzīvotāju migrācijas ziņā. Bet, ja koncentrējam vidusskolas izglītību Kuldīgā, tad attālums no Skrundas un Alsungas nav tik liels, lai Kuldīgas vidusskolas neuzņemtu šos skolēnus."
Par to, vai Karlovičas vadībā dome vidusskolas posmu šajās skolās varētu slēgt, kandidāte prognozēt nesteidz. Kopumā, pēc IZM datiem, pārmaiņas no nākamā gada piedzīvos 34 izglītības iestādes – no tām četras vidusskolas kļūs par pamatskolām, vairākas apvienos, bet divas vakara vidusskolas slēgs.
Pašvaldības nogaida ar skolu tīkla sakārtošanu
Varētu šķist, ka pēc reformas kritēriju apstiprināšanas valdībā pašvaldības aktīvāk kārtos skolu tīklu. Taču dati rāda, ka iepriekšējos gados izmaiņas piedzīvojušas vairāk izglītības iestāžu. Kāpēc tā, skaidro Pašvaldību savienības padomniece Izglītības jautājumos Ināra Dundure.
"Šobrīd jau pēdējos trīs gadus pašvaldības neatver vai nu 10. klasi, vai 10.,11. klasi. Ir pašvaldības, kur vidusskolas strādā pēdējo gadu un pēc tam tiks samazināta izglītības pakāpe. Formāli, ja mēs skatāmies, tad šie visi pasākumi nav redzami. Un lielākais rezultāts būs tieši pēc gada, diviem. Maksimālais – pēc trim."
Dundure skaidroja, ka lielas izmaiņas gaidāmas arī, nākot pie varas jaunajiem domju sasaukumiem. Daudzviet mazākās vietvaras savas vidusskolas ilgstoši uzturējušas arī tad, ja tas nav ekonomiski pamatoti. Apvienojoties šādu tendenci varētu mazināt vai izskaust.
Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs savukārt pastāstīja, ka reforma ir sen gaidīta un situācija ar skolu tīklu ir ielaista.
Lai nodrošinātu labu izglītības kvalitāti, klasē ir jābūt vismaz 20 skolēniem. Un, pēc Turlaja aprēķiniem, pērn to varējušas nodrošināt vien trešdaļa skolu. Viņaprāt, izmaiņām būtu jānotiek daudz straujākā tempā:
"Es domāju, daļēji ir tā, ka gaida jaunās pašvaldību vēlēšanas, jo, protams, jebkuras skolas slēgšana – tas ir nepatīkams un nepopulārs uzdevums pašvaldībai. Bet skumjākais ir tas, ka no 42 jaunveidojamām pašvaldībām ir tikai viena, kurā viss šajā ziņā ir izdarīts."
Ekonomģeogrāfa pieminētā ir Salaspils, kur vairākas skolas jau reorganizētas.
Ar skolu tīkla reformu Latvijā plānots gan uzlabot izglītības kvalitāti, gan optimizēt finansējumu nozarē. Samazinot skolu skaitu un padarot izglītības iestādes pilnākas ar skolēniem, tām būs vairāk naudas. Protams, bez sāpīgiem lēmumiem tas nenotiks.
