Šajā profesijā kļūdīties var tikai vienu reizi – tā jokojot atzīst paši sapieri. Taču šajā jokā ir krietna deva patiesības. Par nepareizu lēmumu darbā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem var nākties maksāt gan ar savu, gan apkārtējo dzīvībām. Tāpēc regulāri treniņi un apmācības ir sapieru ikdiena. „Latvijā parasti nav lamatmīnu. Tās ir vairāk starptautiskās operācijās, kur viens no pretinieku mērķiem ir uzbrukt nesprāgušo munīcijas neitralizēšanas vienībai, un tad skatās, kādā veidā var uzbrukt,” saka Lejnieks. Viens no treniņa veidiem ir zem kāda priekšmeta apakšā palikt ko citu. „Ja pakustina, tad uzsprāgst. Ja ievēros visas procedūras, tad paliks dzīvi. Ja neievēros, tad būs jātēlo, ka ir ievainoti un brauks uz virtuvi mizot kartupeļus,” saka Lejnieks.
Šajās apmācībās karavīriem tiek doti uzdevumi, lai sagatavotu viņus starptautiskajām kaujas misijām Afganistānā. Pats būtiskākais: lai sprādzienbīstamos priekšmetus varētu profesionāli neitralizēt, karavīriem jāstrādā vienotā komandā. „Šeit mēs trenējam karavīrus standarta kājnieku uzdevumiem: reakcija uz uguni, slēpšanās taktika, kā arī iespēlējam nesprāgušo munīciju neitralizēšanu uzdevumus,” saka Lejnieks.
Darbs ar pašizgatavotajiem spridzekļiem ir vissarežģītākais un bīstamākais, jo sapieri nekad nevar zināt, kas viņus sagaida. Paaugstinātas bīstamības gadījumā sapieri uzvelk speciālu aizsargtērpu, kas pasargā no sprādziena viļņa un šķembām.
Speciālisti atgādina, sprādzienbīstamie priekšmeti nav rotaļlietas, tāpēc, atrodot lādiņu, nekādā gadījumā nedrīkst to kustināt, jo citādi sekas var būt letālas.
