Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Atjaunos Liepājas zivju pārstrādes fabrikas darbību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie finansējuma netiek arī Latvijas projekti

Sankciju pret Baltkrieviju dēļ pierobežā neziņa par ēku remontiem kopīgā programmā

Noslēdzoties Eiropas Savienības plānošanas periodam, jānoslēdzas arī dažādām tajā sākto projektu programmām. Taču kopš pagājušā gada rudens neziņa valda par Lietuvas-Latvijas-Baltkrievijas sadarbības programmas dalībniekiem. Vai Baltkrievijā uzvirmojušo nemieru dēļ arī Latvijas iestādēm jāatsakās no ieguldījumiem infrastruktūrā?

Upītes tautas nams savulaik celts vietējiem kolhozniekiem – ballēm klubā un darbam kantorī. Mūsdienās tas kļuvis par centru Upītes kultūrtelpai. Uz dažādiem folkloras, mūzikas un latgaliešu valodas svētkiem tur pirms pandēmijas mēdza pulcēties pat līdz 500 cilvēkiem.

“Te mēs esam jau tautas namā. Šīs durvis mums nebija iepriekš, mēs tās uztaisījām tikai tāpēc, lai, kad Nacionālais teātris brauc, parasti viņi skatuvi uz šo pusi uzbūvē, un skatītāji sasēstas pa visu zāli,” pastāstīja Upītes kultūras nama pārstāve Ligita Spridzāne.

Lai aktieriem un mūziķiem vairs nebūtu jāpārģērbjas bibliotēkā un dzejniecēm līdz ieejai kultūras namā nebūtu jālīkumo starp peļķēm un dubļiem, jau gadiem tiek lolots sapnis par ēkas pārbūvi un stāvlaukuma sakārtošanu. Nemateriālo mantojumu kopj un pasākumus rīko biedrība, bet ēka pieder vietējai pašvaldībai.

Pagājušajā gadā Viļakas novada dome beidzot atrada finansējuma avotu Upītes tautas nama remontam. Uzrakstīts un apstiprināts projekts Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā.

Upītes tautas nama remonts gan bija paredzēts tikai kā viena no aktivitātēm, uzsvars likts uz pieredzes apmaiņu starp trīs kaimiņvalstu amatniekiem. Lai gan ciemošanos tik un tā būtu jāatceļ pandēmijas dēļ, arī remontdarbus nav izdevies sākt.

“Patiesībā mēs neesam īsti labi informēti par to situāciju, jo mums visu laiku bija statuss, ka projekts ir apstiprināts. Tikai šomēnes mēs uzzinājām, ka ir kaut kāda tālāka politika, ka tā neies tik ātri, kā mēs bijām iecerējuši.

Mēs īstenībā esam gatavi būvēt šodien, iepirkums par būvdarbiem ir noslēdzies,”

stāstīja Viļakas novada domes projektu vadītāja Vineta Zeltkalne.

Pārrobežu sadarbības programmas finansē Eiropas Savienība, kas vienojās par sankcijām pret Baltkrieviju. Konkrētās sadarbības programmas vadošā iestāde ir Lietuvas Iekšlietu ministrija, kas pērn oktobrī lēma finansējuma piešķiršanu Baltkrievijai pārtraukt un solījās Eiropas Komisijai sniegt priekšlikumus, kā situāciju atrisināt.

“Vadošā iestāde 2021. gada 4. martā informēja valdību par programmas pašreizējo situāciju. (..) Regulāri tiek uzturēti kontakti ar Eiropas Komisiju un notiek apspriešanās ar ieinteresētajām institūcijām par konkrētām alternatīvām programmas turpmākai īstenošanai, apsverot pieejamās iespējas projektu pārkalibrēšanai. (..) Projekta saņēmēji no Latvijas un Lietuvas netiek nepamatoti sodīti,” izteicās Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāve Egle Kaminskaite.

Kā projektu apstiprināto iesniedzēji finansējumu Latvijā gaida:

    • Latgales plānošanas reģions
    • Zemgales plānošanas reģions
    • Viļakas novada dome
    • Kokneses novada dome
    • Daugavpils pilsētas dome
    • Latviešu kultūras centrs (Daugavpils)
    • Līvānu novada dome
    • Jaunjelgavas novada dome
    • Valsts Robežsardze

Lietuvas-Latvijas-Baltkrievijas sadarbības programma oficiālās mājaslapa.

“Mēs Lietuvas pusei jau vairākkārt esam teikuši, ka šī situācija Baltkrievijā un sankcijas, un arī Ārlietu padomes secinājumi jebkurā gadījumā nedrīkst radīt situāciju, ka cieš Latvijas vai Lietuvas partneri,” piebilda VARAM valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.

Viņš skaidroja, ka priekšlikumi, kā rīkoties tajos projektos, kas jau uzsākti, sakrīt. Taču citādāk varētu būt ar tādiem kā Upītes tautas nama projektā, kur projekta īstenošana vēl nemaz nav sākta. Latvija piedāvā šos projektus izvērtēt un, ja tie nepārkāpj Ārlietu padomes pausto, apstiprināt.

“Taču Lietuvas puses piedāvājums ir atšķirīgs, tas viņu piedāvājums ir tāds, ka šie te projekti netiks uzsākti vispār,” sacīja Cakuls.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija pārrobežu sadarbības programmu vēlas vairs tikai divpusēju ar Baltkrieviju, nevis trīspusēju vēl ar Lietuvu. Savukārt Upītes tautas nama remontdarbu sākšanās tagad ir atkarīga no tā, kuram, Latvijas vai Lietuvas priekšlikumam dos priekšroku Eiropas Komisija. Līdzīgi lēmumu gaida arī Koknesē. Tur iecerēts būvēt laivu parku, Preiļos pils kalpu māju plānots atjaunot kā Amatu māju, Daugavpilī – ģimenei draudzīgu infrastruktūru.

Neskaidrība ir par Latvijas puses projektiem, kuru kopējais finansējums ir 4,1 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt