ĪSUMĀ:
- Trauksmes celšanas likums darbojas gandrīz gadu.
- Pirmā gadā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi.
- No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119.
- Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu.
- Dienesti atgādina, ka valsts trauksmes cēlējus aizsargā.
Jau teju ir gadu spēkā Trauksmes celšanas likums. Tas ļauj cilvēkiem ziņot par darba vidē novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, kuri varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses.
Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis telefonintervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka kopumā Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119, liecina Valsts kancelejas paziņojums.
Viņš klāstīja, ka visvairāk trauksme celta par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts un pašvaldību naudas un mantas izšķērdēšanu, amatpersonu nolaidību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī pārkāpumiem iepirkumu jomā.
Tiesa, vien ceturtā daļa saņemto ziņojumi atbilst trauksmes celšanai, klāstīja Valsts kancelejas vadītājs,
norādot, ka sabiedrībā jāturpina skaidrot, kas konkrēti likumā domāts ar trauksmes celšanu. Proti, tas ir pārkāpums, ko var novērot darba vietā un kas skar plašāku sabiedrību.
Vienlaikus Citskovskis uzskata – jaunais likums parāda, ka iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu konfidencialitāte un valsts iestādes uz norādītajām ziņām reaģē.
No pērn saņemtajiem 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess. 65 ziņojumu izskatīšanu pabeidza 2019. gadā. Lēmums piemērot sodu ir pieņemts 7 gadījumos – 6 administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā. 11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme. Savukārt atlikušajā daļā gadījumu ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu.
Visvairāk, proti, 82 ziņojumus saņēmis Valsts ieņēmumu dienests. Tā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme saka, ka cilvēki ziņo gan par aplokšņu algām, gan izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citiem pārkāpumiem. “Likumsakarīgi, ka lielākā daļa ziņojumu ir tieši par aplokšņu algām. Cilvēkiem ir apnicis, ka neizmaksā visu algu un nemaksā nodokļus. Iespējams, ir gadījumi, ka saslimuši un summa maza. Vienā brīdī saka – pietiek un nāk un iesniedz šo ziņojumu,” sacīja VID vadītāja.
Jaunzeme norāda, ka, ceļot trauksmi, cilvēki palīdz sabiedrībai kopumā: “Jūs izglābsiet ne tikai daudzus cilvēkus – savus kolēģus no nabadzības vecumdienās, no tā, ka darba nespējas laikā saņemsiet 5 centus, bet jūs arī palīdzēsiet vairāk nekā rakstīsiet sociālajos tīklos, komentāros. Jo šeit būs reāla rīcība.”
VID vadītāja arī atgādina, ka trauksmes cēlējs tiek pasargāts un teju neviens viņa vārdu neuzzina.
“Principā par to, kas ir trauksmes cēlājs, zina tikai divi cilvēki. Un vairāk neviens. Un arī šādā veidā dokuments cirkulē pa iestādi. Nav zināms nevienam, kas ir bijusi persona, kas to ir iesniegusi,” pauda Jaunzeme.
To apliecina arī Citskovskis: “Valsts nekādā gadījumā neizpaudīs to, kurš ir ziņojis, nodrošinās aizsardzību, iedzīvotāji ir atsaucīgi, bet mūsu pienākums no valsts puses ir reaģēt. Ja iedzīvotāji redzēs, ka valsts pusē ir pienācīga reakcija, viņi turpinās un redzēs jēgu no šīs darbības un vienlaikus arī aizsargāt no nelabvēlīgām sekām, kuras, iespējams, darba devējs varētu vērst pret šo ziņotāju.”
Otro vietu ar 50 ziņojumiem ieņem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tā vadītājs Jēkabs Straume arī uzsver šī likuma nozīmīgumu: “Mēs visi kopā varam panākt to, ka informācija par problēmām, nelikumībām par publiskas personas mantu, izšķērdēšanu, interešu konfliktu, korupciju attiecīgajām iestādēm nonāks vairāk.”
KONTEKSTS:
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu valdība pēc ilgiem saskaņošanas gadiem atbalstīja 2017. gada pirmajā pusē. Savukārt Saeima likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 2018. gada oktobrī. Likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.
Likuma mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību. Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.
Likumā noteikts, ka trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas viņa ziņojuma dēļ, piemēram, atlaist vai pazemināt amatā. Valsts paredzējusi administratīvo sodu šādas rīcības gadījumā līdz pat 14 tūkstošiem eiro juridiskai personai.
Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu. Kā arī sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.
