Pagājušajā gadā trīskāršojies to Krievijas pilsoņu skaits, kas pieprasa uzturēšanās atļauju pie mums Latvijā, tā ziņo Ārlietu ministrija. Saņemts gandrīz 1600 pieteikumu. Tas, ka tik strauji pieaug uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, patiesībā skaidrojams ar Saeimas radīto mehānismu. 2010. gadā tā veica grozījumus imigrācijas likumā. Tagad tas paredz iespēju ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļauju gadījumos, ja viņi iegulda naudu Latvijas tautsaimniecībā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Čepcovs stāsta, ka pagājušajā gadā šādi investori kopā ar saviem ģimenes locekļiem bija 2000. Pamatā ir tie, kas ieguldījuši nekustamajos īpašumos. Vislielākā investoru interese ir tieši no Krievijas, 75 procenti no visiem iesniegumiem, kas saņemti, ir tieši no šīs valsts. Iemesls, kāpēc Krievijas pilsoņi tik aktīvi investē mūsu valstī, lielākajā daļā gadījumu ir viens - viņi grib ceļot brīvi bez vīzas. Andrejs Čepcovs norāda, ka uzturēšanās atļauju pieprasītājiem nav nolūka palikt Latvijā uz dzīvi.
Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte izceļ citu aspektu, kāpēc uzturēšanās atļauju pieprasītāju kļūst arvien vairāk - Rīga tiek popularizēta kā tūrisma pilsēta. Kad runa ir par imigrācijas likuma efektiem, parādās klaji pretēji viedokļi.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un uzņēmuma "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns norāda, ka vienīgi uzturēšanās atļauju piešķiršana vēl glābj Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. Citās domās ir partiju apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Tās pārstāvis Raivis Dzintars ironiski norāda - ja mēs pieļaujam, ka pilnīgi viss ir pārdodams, tad šim likumam nav ne vainas. Viņa kolēģis Dzintars Rasnačs cer, ka situāciju izdosies labot. Dzintars Rasnačs norāda, ka imigrācijas likuma grozījumi rada draudus sociālās politikas jomā, jo pastāv iespēja, ka viņi te paliks, turklāt tas apdraud valodas vidi, kurā mēs dzīvojam.
Kaut gan jaunākie dati par to, cik uzturēšanās atļauju izsniegts pagājušajā gadā vēl nav, aplēses liecina, ka to skaits ir aptuveni četri tūkstoši. Vislielāko interesi par pagaidu uzturēšanos izrāda pilsoņi no bijušās Padomju Savienības. Tomēr, kā stāsta pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pavisam Latvijā uzturas 55 tautību cilvēki.
Jāpiemin, ka uzturēšanās atļauju izsniedz uz pieciem gadiem. Kad pagājis šis noteiktais laiks, ārvalstu pilsonim ir iespēja pretendēt uz palikšanu.
