„Es gribētu pateikt lielu paldies saviem vecākiem, savai ģimenei, radiem, draugiem, tuviem cilvēkiem, komandas biedriem, treneriem, skolotājiem, kas ir atbalstījuši mani ilgās hokeja karjeras laikā, devuši iedvesmu, pārliecību, mērķtiecību, un ar šo pateicību es vēlos arī nobeigt savas profesionālās hokeja gaitas. Paldies,” paziņoja Ozoliņš.
Viņš atzina, ka hokejs bija darbs, ko mīlējis ar pilnu atdevi. „Ir pienācis laiks,” piebilda Ozoliņš.
„Es saprotu, kādu ieguldījumu tas prasa gan fiziski, gan emocionāli, vai es to spētu tādā pašā veidā darīt vēl vienu gadu? Nē, es to nevarētu. Es neesmu tāds cilvēks, kas varētu pavilkt tādu laika posmu, kad es piedalos pusē spēles, spēlēs, kurās gribu.. Uz tādu pusslodzi – tas nav manā dabā, es ar to nejūtos komfortabli, tādēļ es šādu lēmumu pieņēmu,” klāstīja Ozoliņš.
Runājot par nākotnes plāniem, Ozoliņš pavēstīja, ka ir ticies ar lielu daļu partiju līderiem - gan no jaunajām, gan no valdības partijām - uzklausījis viņu domas un nākotnes vīziju. Kā arī dalījies ar savu redzējumu par aktīvu dalību politiskajos procesos.
„Mēs esam vienojušies un es esmu biedrības „Latvijas nākotnes forums” ģenerālsekretārs. Tā ir partija „Latvijas attīstībai”,” pavēstīja hokejists.
Uz jautājumu, kādēļ izvēlējies tieši šo partiju, Ozoliņš atbildēja: „Es redzu šeit pamatus, uz ko var celt un attīstīt Latvijas nākotni.”
Ozoliņš plāno arī kandidēt Saeimas vēlēšanās.
„Mans pašmērķis nav, lai manā biogrāfijā ieraksta vienā rindiņā – esmu bijis Saeimas deputāts. Es varēju izvēlēties vieglāko variantu - pievienoties partijai, kurā es varētu šo amatu iegūt. Es izvēlējos to variantu, kas mani uzrunāja, kur ir mana pārliecība, redzējums, ideoloģija,” stāstīja hokejists.
Ozoliņš atklāja, ka ticies ar partijas līderiem Einaru Repši un Edgaru Jaunupu. „Mans mērķis nav būt par lokomotīvi, fotogrāfiju vai plakātu kādam politiskajam spēkam priekšvēlēšanu laikā,” norādīja hokejists.
Galvenais uzdevums, pēc topošā politiķa vārdiem, ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana.
Ozoliņš arī atzina, ka saskāries ar negatīvu attieksmi, kļūstot par politiķi. „Priekš kam tev tas ir vajadzīgs, tevi nometīs ar samazgām.. Ja mēs sēdēsim malā, kritizēsim, nekas nemainīsies. Es nopietni apsvēru šīs lietas. Mani var uzskatīt par ideālistu, par naivu, bet man ir pārliecība, kādēļ tas ir jādara. Tikai darbā un ar savu piemēru ir iespējams kaut ko mainīt,” pauda Ozoliņš, aicinot ikvienu nestāvēt malā un aktīvi darboties.
„Es neeju politikā, lai tiktu pie tās mistiskās siles vai pīrāga dalīšanas. Tas nav man pašmērķis, es esmu pietiekami finansiāli nodrošināts, es tur neeju pelnīt naudu,” uzsvēra Ozoliņš.
