Viņš stāstīja, ka iesaistījās biedrībā „Latvijas Attīstībai”, lai gūtu pieredzi, un pagaidām viņš turpinās sabiedrisko darbu, lai šo pieredzi vairotu. Ozoliņš skaidroja, ka plāno tikties ar cilvēkiem, „izzināt patiesas lietas”, kas cilvēkus uztrauc, un izprast, kā meklēt optimālus risinājums.
Hokejists atzina, ka pilnvērtīgai darbībai politikai viņam pietrūkst izglītības, ko viņš cenšas iegūt, kā arī visa plaša lauka apzināšanas – „cik viena joma ietekmē citu”.
Ozoliņš vairakkārt uzsvēra, ka viņš nevar dod tukšus neizpildāmus solījumus, kas, viņaprāt, Latvijas politikā izskan pārāk bieži. Viņš neizslēdza, ka nākotnē tomēr iesaistīsies politikā, bet arī neprognozēja, kad tas varētu notikt.
Viņš sprieda, ka Latvijas politikā būtu jāmaina attieksme, lai solījumi atbilstu darbiem, un lai jēdzienam „politiskā atbildība” būtu kādas skaidrākas sekas. Hokejists sacīja, ka pašlaik viņam šis politiskas atbildības ietekme uz politiķi vai partiju nav īsti saprotama - vai cilvēki zaudēs amatu vai viņus pazeminās amatā vai nenotiek nekas.
Pašlaik hokejists pievērsās uzņēmējdarbībai, un atzina, ka hokeja viņam nepietrūkst. Nākotnē viņš savu saistību ar sportu redz vienīgi kā līdzjutējs, gūstot emocijas un izjūtot lepnumu par „to, ko puiši paveic uz ledus”.
Jau ziņots, ka Ozoliņš maija beigās atklātā intervijā LTV raidījumā „Viens pret vienu” paziņoja par profesionālās karjeras beigām un atklāja, ka iesaistījies politikā – partijā „Latvijas attīstībai” – un startēs Saeimas vēlēšanās.
Tomēr jūlija vidū viņš paziņoja, ka nekandidēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.