Četru lielāko Eiropas centriski labējo partiju vadītāji Zviedrijā pulcējušies, lai apspriestu Eiropas Savienības reformas, taču par galveno kļuva dienaskārtībā oficiāli neiekļautais jautājums par nākamo Eirokomisijas vadītāju.
No visiem sanākušajiem bijušā Luksemburgas premjera Žana Kloda Junkera kandidatūru atbalsta tikai Vācijas kanclere Angela Merkele, bet viņu Harpsundā centās pārliecināt par pretējo britu, zviedru un nīderlandiešu kolēģi. Bijušo Luksemburgas premjeru daudzi nevēlas redzēt Eiropas Komisijas prezidenta amatā, jo viņš ir dedzīgs bloka federalizācijas atbalstītājs, tādēļ, iespējams, nespēs veikt radikālas reformas laikā, kad daudzi vēlētāji zaudē ticību bloka institūcijām.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kas atbalsta lielāku dalībvalstu autonomiju, ir viens no skaļākajiem Junkera pretiniekiem. Spēja viņu nobloķēt Kameronam ir arī iekšpolitisko cīņu un reputācijas jautājums. „Mums ir jāīsteno reformas, jādemonstrē atklātība, konkurētspēja, elastīgums un neiejaukšanās princips. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas var vest Eiropas Savienību šajā virzienā. Un es uzskatu, ka Eiropadome ir tā, kurai līdzīgi ievēlētajiem valstu un valdību vadītājiem, jāsanāk kopā un jāizvirza kandidāti, kas var īstenot Eiropas nepieciešamās reformu programmas,” sacīja Kamerons.
Līdz šim Eiropas Komisijas prezidenta kandidatūru izvēlējās Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Tieši Junkera pārstāvētā Eiropas Tautas partija tajās ieguvusi visvairāk balsu.
