Sekas parāda ikdiena. Piemēram, Stradiņa slimnīcas poliklīnikā, pacienti no visas Latvijas, kuri cerēja pieteikties uz izmeklējumiem, atklāja, ka šogad tas vairs nav iespējams. Lai arī gads tikko sācies - pie īpaši pieprasītajiem – neirologa, kardiologa un reimatologa gandrīz visas kvotas jau izsmeltas. Pie acu ārsta, ja laimējas, vēl var tikt pēc 9 mēnešiem. Pie dažiem speciālistiem pieraksts vispār beidzies.
Tātad – februārī vairs nevar pierakstīties pat uz decembri. Vienīgā iespēja ir cerēt, ka kāds no rindas izstāsies vai arī – iet pie ārsta tikai par maksu. Tieši ar šo maksas medicīnu būs jācīnās ministram Guntim Belēvičam (ZZS).
„Man ir izoperētas acis. Man noteikti vajadzēja janvārī iet pie ārsta, taču piedāvāja tikai 26. jūliju. Tagad iešu par naudu,” saka paciente no Carnikavas Inta Miglāne. Savukārt pacients no Jaunmārupes atzīst, ka pēc ārsta apmeklējuma teju pietiek ēšanai. Arī Jānis Gailītis, kurš ir pacienta tuvinieks no Cēsīm atzīst, ka maksā par ārsta apmeklējumu. „Man ir nepilngadīgs bērns. Ja viņam kas gadās, kur vien pagriezies – jāmaksā, jāmaksā, jāmaksā!”
Kopš janvāra juceklis ir vēl lielāks, jo ģimenes ārsti, respektējot izmeklējumu ierobežojumus, pacientus vairs nesūta pat uz elementārām analīzēm. „Ģimenes ārsts uzšņāpis nosūtījumu pie speciālista un vēl pierakstījis – kvotu nav!” situāciju raksturo Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ilze Supe.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs kvotu jautājumu sola risināt, beidzot ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu. Savā ziņā nodokli, par ko runā jau vismaz 20 gadus un kas nav ieviests dārgo administrēšanas izmaksu un lielās pretestības dēļ. Belēvičs uzskata, ka kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu (ZSS) un labklājības ministru Jāni Reiru („Vienotība”) šoreiz izdosies panākt savu. „Mēs pārejam no kvotu sistēmas uz to, ka katrs strādājošais maksā nelielu summu,” pauž Belēvičs.
Otrs lielais ministra darbs – beidzot ieviest e-veselību. Ideālajā variantā jebkurš ārsts jebkurā vietā pacienta izmeklējumus un analīzes redzēs savā datorā, bet aptiekārs izsniegs zāles bez papīra receptes, jo viss būs redzams sistēmā. „Es vēlos ieviest tādu e-veselību, kad katrs cilvēks ir identificējams,” mērķi raksturo Belēvičs.
Supe nešaubās, ka e-veselība ļaus ietaupīt lielu naudu, jo tagad viens pacients piemēram, uz magnētisko rezonansi netiek, savukārt citu aizsūta trīs reizes. „Pie manis atnāk izmagnetizēts no galvas līdz kājām. Lai gan pietiktu ar vienu reizi,” saka Supe.
Tikmēr lielo universitātes slimnīcu vadība no ministra sagaida likumu, kas mainītu slimnīcu statusu un neliktu vairs pelnīt kā kapitālsabiedrībām. „Es nevaru gūt peļņu no smagi slimiem, īpaši vēl tāpēc, ka par katru slimnieku jau tagad valsts samaksā par 107 eiro mazāk nekā viņi tiešām maksā,” norāda Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.
„Pasūtītājs un cenas noteicējs ir viens un tas pats. Tāds absurds nav nekur pasaulē, bet pie mums vēl arī kontrolētājs un sodu noteicējs ir viens un tas pats,” saka stacionāra “Gaiļezers” operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš.
Jau tagad topošie ārsti atsakās doties uz operācijām un mācīties, jo strādāšot privāti un ambulatori, nevis akūtajā medicīnā. Tas vecā kaluma mediķus ļoti biedē. „Ja kāds ir iecerējis, ka dzelži strādās vieni paši, tad tas vairs nav pat sociāls naivums, tas ir patoloģisks naivums. Es palieku pie tā, ka smadzenes izsīkst. Cilvēkā ir jāinvestē!” saka Tomiņš.
