Rēzeknē, pilsētas Ziemeļu mikrorajonā, daudzīvokļu māju ieskauts atrodas parks, kas pēdējo mēnešu laikā piesaistījis uzmanību gan vietējā, gan valstiskā līmenī. Par šīs vietas vēsturi šovasar izdota grāmata.
"Grāmata bija par šo vietu, kur mēs tagad atrodamies, te atradās padomju karagūstekņu nometne "Stalag 347", kur nacistu okupācijas laikā no 1941.–1944. gadam atradās padomju karagūstekņi," stāstīja vēsturnieks Kaspars Strods.
Grāmatas pamatā ņemta karagūstekņa dienasgrāmata, ko papildina vēsturnieka, doktorantūras studenta, piezīmes. Grāmata iznāca vasarā, un autors to vēl nav paspējis pat prezentēt, bet pirmās atsauksmes jau ir sagaidītas. Taču nevis no, piemēram, recenzenta, bet Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī.
"Lielākoties tajos argumentos nekā jauna nav. Ja tiek apšaubīts Sarkanās armijas kā atbrīvotājas tēls, uz to uzreiz ir asa reakcija, tas izraisa viļņošanos, un tā ir sanācis arī ar šo grāmatu," stāstīja Strods.
"Autors vienkārši ir izvēlējies tēmu skatīt caur noteiktiem, pastāvošiem stereotipiem. Pēdējā laikā ir diezgan daudz mēģinājumu pārskatīt vēsturi par Lielo Tēvijas karu, atrast kādus jaunus momentus tajā," sacīja Krievijas ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevģēnijs Kolesnikovs.
Šo savu viedokli ģenerālkonsuls paudis Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī oficiālajā "Facebook" lapā. Autors netiek saukts par meli, bet tajā tiek apšaubīts tas, cik patiesi un vērtīgi ir dokumenti, kuros balstīta grāmata. Autoram tiek pārmests, ka viņš vēsturi ataino neprecīzi vai pārspīlēti.
"Vairāki tā laika momenti nav atspoguļoti un nav saprotami. Bet tajā pašā laikā cienījamais autors, manuprāt, uzsāk nepamatotu komunikāciju par jautājumiem, kuriem nav sakara ar šo dienasgrāmatu," sacīja Kolesnikovs.
Vēsturnieks gan šos pārmetumus noliedz. Taču viņu pārsteidz nevis argumenti, bet tas, kā šis Krievijas viedoklis tiek pausts. Tam piekrita arī ĀM.
"Mēs tomēr redzam, ka šeit profesionalitātes normas ir pārkāptas. Mēs sagaidītu tomēr atbilstošu valodu un atbilstošu izteiksmes formu.
Ja tā jau robežojas ar personīgiem pārmetumiem mūsu pētniekiem vai jebkuram citam pētniekam, tas nebūtu korekti atbilstoši diplomātiskajai praksei," vērtēja ĀM pārstāvis Jānis Beķeris.
Konkrētais ieraksts nav pirmais, ģenerālkonsuls jau agrāk rakstījis šādas pārdomas par vēsturnieka publikācijām, un ģenerālkonsulāta viedoklis pārpublicēts arī vietējā laikrakstā “Panorama Rezekne” (krievu: «Панорама Резекне»).