Lai gan likums par obligāto veselības apdrošināšanu jau nonācis Saeimā, reformas pretinieku bažas turpina uzklausīt arī premjerministre Straujuma. Līdzīgi kā ģimenes ārstiem, arī tiesībsargam ar veselības ministri kopīgu valodu premjeres vadībā neizdevās rast.
Uz jautājumu, vai Straujuma pati atbalsta iecerēto reformu, veselības ministres partijas biedre atbildēja izvairīgi. Straujuma norāda - iecerei ir arī atbalstītāji, piemēram, uzņēmēju vidū, un atgādina, ka likuma tālāka virzība ir parlamenta rokās.
„Es uzskatu, ka reforma ir vajadzīga, bet šīs valdības laikā likums nav bijis valdībā un es personīgi šajā likumā neesmu iedziļinājusies. Bet šobrīd tiešām likumā ir ļoti daudz izmaiņu, līdz ar to jautājums - ko parlaments lems. Vai likums tiks atgriezts atpakaļ vai parlaments dosies uz priekšu,” sacīja Straujuma.
Valda Dombrovska („Vienotība”) valdība šo likumu atbalstīja pērnā gada novembrī, kad Straujuma bija zemkopības ministre.
Tiesībsargs Juris Jansons ir pārliecināts - likumprojekts ir nekvalitatīvs, pārkāpj cilvēktiesības un iecerēto mērķi par budžeta pieaugumu veselības aprūpei nesasniegs.
„Pastāv lieli riski, ka ir vairākas sabiedrības grupas, kas nesaņems šo veselības aprūpi, arī nodokļu maksātāji,” norāda Jansons.
Tiesībsarga ieskatā nav skaidrs, kas ietilpst neatliekamajā palīdzībā, ko arī turpmāk saņems visi. Turklāt likums par daudz deleģējumu novirza valdībai, nevis parlamentam. „Nebūtu lieki piebilst, ka apmēram 50% no likumprojekta apjoma šobrīd jau veido priekšlikumi, un tas jau vien liecina, ka likumprojekts ir liels brāķis. Un ja šādā veidā, kā tika strādāts līdz 2.lasījumam, tas turpināsies arī tālāk, neiesaistot pacientu tiesību aizsardzības un ārstu pārstāvjus, tad gala rezultātā tas var sanākt liels „Frankenšteins”,” kritisks bija tiesībsargs.
Par spīti daudzajiem iebildumiem, koncepcijas autores, Circenes pārliecība par reformu ir nelokāma. „Man ir pilnīga pārliecība, jo mēs ejam to pašu ceļu, kas ir Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Vācijā, Slovēnijā un citās Eiropas valstīs. (..) Protams, viss, kas tiek no jauna veidots, nāk ar grūtībām, ir iespējami uzlabojumi, precizējumi. Mēs esam atvērti šīm diskusijām un noteikti no savas puses darīsim visu, lai nebūtu nianses, kas varētu radīt kādam kādu ierobežojumu,” norādīja ministre.
Premjere Straujuma par uzklausīto kritiku sola informēt parlamentu, kur 4.martā apspriedīs priekšlikumus pirms strīdīgā likumprojekta skatīšanas 2.lasījumā.
