Samazinās viltoto valodas apliecību skaits

Pēdējos gados krietni samazinājies viltoto valsts valodas apliecību skaits, norāda Valsts valodas centrs. Arī konstatētie viltojumi lielākoties ir it kā izdoti 2000. gadu sākumā, kas nozīmē, ka jauni viltojumi vairs veidoti netiek. Tai pašā laikā interese par valodas apliecību iegūšanu ir nemainīgi augsta, kas nozīmē, ka valsts valodas prasmju apliecinošus dokumentus cilvēki iegūst godīgā ceļā, nevis meklējot veidus, kā to pierādīt fiktīvi.

Pēdējos gadus Valsts valodas centra inspektori gadā atklājuši aptuveni 50 gadījumus, kuros konstatētas valsts valodas prasmju apliecības ar viltojuma pazīmēm.

Tas ir krietni mazāk nekā pirms 10 gadiem, kad gadā laikā tika konstatēti pat vairāk nekā 500 viltojumu.

“Mazliet virspusēji raugoties es varu teikt, jā, tas mazinās. Zināmā mērā tālab, ka agrāk lielāks svars bija šai apliecībai no tā viedokļa, ka cilvēki bija beiguši dažādas mācību iestādes, kurās ne vienmēr tas notika valsts valodā. Tagad ir citādi, paaudžu maiņa un attīstība ir visur, kas nozīmē, ka mēs mācāmies latviski un mums tāda apliecība un eksāmens nav nepieciešams,” skaidroja Valsts valodas centra Valodas departamenta direktore Ingrīda Bērziņa.

Bērziņa pastāstīja, ka viltotās apliecības tiek atklātas, gan pārbaudot iedzīvotāju sūdzības, gan regulāri pārbaudot valsts valodas zināšanas dažādās darba vietās. Viltojumus atrod gan pie privātajā, gan valsts sektorā strādājošajiem. Taču Bērziņa uzsvēra, ka šobrīd visi viltojumi, kas tiek atklāti, ir it kā jau sen izdotas apliecības, tāpēc var uzskatīt, ka šis rūpals ir tuvu beigām.

“Tās aizdomīgās apliecības ir izdotas diezgan pasen atpakaļ, 2000. gadu sākumā un pat senāk.

Tā kā ir tāda cerība, ka tas process ir beidzies šobrīd. Nu, gribētos cerēt tā,” pauda Bērziņa.

Samazinās viltoto valodas apliecību skaitsRūdolfs Krieviņš

Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva tomēr uzskata, ka interese par šādu apliecību iegūšanu joprojām ir augsta. Kopš 2001. gada, kad to veikt ir uzticēts viņiem, izsniegts vairāk nekā 120 tūkstoši apliecību.

“Pēdējos gados tas personu skaits, kas kārto, ir diezgan nemainīgs, apmēram 5000 vidēji. Bija mazliet varbūt tāds cilvēku pieaugums sakarā ar krīzi pēc 2009. gada. Pašreiz tas skaitlis ir nostabilizējies. Un vēl arvien visvairāk personu kārto uz pamata A līmeni, apmēram 40%. Tuvu tam arī uz vidējo līmeni,” stāstīja Lazareva.

Lielākā daļa apliecību kārtotāju to dara, jo valsts valodas zināšanas nepieciešamas darba veikšanai Latvijā.

Vairums apliecību kārtotāju ir Latvijā dzīvojošie, tomēr Lazareva norādīja, ka arī ārzemnieki par tām interesējas pastiprināti.

“Piemēram, 2015. gadā ārzemnieku bija 26%, tad 2018. gadā tie jau ir 40%. Tā kā trīs gadu laikā tas rādītājs ir diezgan audzis. Dominē Krievijas valsts piederīgie, un pēdējos gados otrajā vietā ir ukraiņi,” teica Lazareva.

Lazareva arī apliecināja, ka par valsts valodas apliecībām aug interese no, piemēram, Ķīnas iedzīvotājiem. Bet Ingrīda Bērziņa no Valsts valodas centra atgādina, ka valodas apliecību viltošana ir pielīdzināma jebkura cita dokumenta viltošanai un, to konstatējot, var tikt piemērots arī sods. Tādēļ tos, kuriem viltotas apliecības joprojām ir, aicina tomēr nokārtot valsts valodas prasmju pārbaudi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti