Robežpārkāpēju skaits pagājušajā, proti, 2019. gadā bijis teju 10 reizes mazāks nekā pirms pieciem gadiem. Ja 2014. gadā uz zaļās robežas noķerti 463 pārkāpēji, tad pērn tie bija 60. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts saka, tas ir robežsardzes darba rezultāts .
"Robežas izbūve, infrastruktūras sakārtošana, vairāk tehnisko līdzekļu izmantošana, sadarbība ar trešajām valstīm, atturot no šķērsošanas. Sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, sekmīga operatīvā darbība, preventīvie pasākumi. Kopumā ir izdevies nelegālās imigrācijas plūsmas novirzīt. Arī globālās migrācijas tendences - ir informācija, ka mums pamatā sastaptie šķērsotāji - vjetnamieši - mēģina iekļūt legālā ceļā Eiropā. Līdz ar to šāds maršruts vairs nav tik pievilcīgs," skaidro Pujāts.
Ar trešo valstu pilsoņiem, kuri Eiropas Savienībā mēģina iekļūt, nelikumīgi šķērsojot robežu, palīdzējuši cīnīties arī bargāki sodi.
"Arī savulaik veiktie likumdošanas grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Arī bargākas sankcijas personu pārvietotājiem pār robežu. Vairāk par piecu personu pārvietošana organizētā grupā jau nozīmē reālu brīvības atņemšanu, kas arī attur no iesaistīšanās organizētā personu pārvietošanā," norāda Pujāts.
Agrāk robežas šķērsošana bija administratīvs sods. To no pārkāpējiem bija grūti piedzīt. Tagad par šo pārkāpumu draud kriminālatbildība. Pujāts saka - kriminalizēšana bija pareizs lēmums. Izmaiņas likumā nozīmē, ka par šo pārkāpumu īslaicīga brīvības atņemšana draud arī, piemēram, vjetnamietim. Tiesu administrācijas vecākais statistiķis Kārlis Langins stāsta, ka par nelikumīgu robežas šķērsošanu personas tiek sodītas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vidēji četru mēnešu apmērā, kā arī izraidīšanu no valsts.
Starp notiesātajiem pārsvarā ir vjetnamieši, Krievijas un Latvijas pilsoņi. Vēl Latvijas robežu šajos gados nelikumīgi mēģinājuši šķērsot cilvēki no Irākas, Pakistānas, Indijas, Armēnijas un citām valstīm.
Robežsardzes priekšnieks Pujats atzīmē, ka uzlabojusies arī sadarbība ar kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Tagad uzreiz pēc aizturēšanas pārkāpējus var atgriezt valstij, no kuras viņi nākuši. Pujāts gan uzsver - labā statistika neļauj atslābt. Šogad viena pārkāpēju grupa 12 cilvēku sastāvā jau ir aizturēta. Ziema ir silta, un šādi laikapstākļi robežpārkāpējiem ir izdevīgi. "Varam runāt, ka 2019. gads bija zināms veiksmes gads. Vai mums izdosies sargāt tā, ka vispār nebūs pārkāpēju, nu, pieļauju, ka ne," atzīst Pujāts.
Šogad robežsardze apņēmusies turpināt robežas stiprināšanu un infrastruktūras uzlabošanu.
