Samazinās Latvijā notiesāto ārzemnieku skaits

Latvijas ārējās robežas nostiprināšana ir devusi rezultātus, jo samazinājies nelegālo robežpārkāpēju skaits. Tas ietekmējis arī statistiku par notiesātajiem ārvalstniekiem. Tieši valsts robežas nelikumīga šķērsošana ir noziegums, par kuru ārzemniekus Latvijā joprojām notiesā visbiežāk.

Šogad Latvijā samazinājies notiesāto ārzemnieku skaits, liecina tiesu statistika. Pērn par dažādiem noziegumiem, kas pastrādāti Latvijā, bija notiesāti 330 svešzemnieki, bet šogad līdz augusta sākumam – 128.

Tiesu administrācijas pārstāvis Jānis Dreimanis skaidroja, ka noziegumu veidi, kuros ārzemnieki visbiežāk iesaistās, palikuši nemainīgi: „Gandrīz 40% šo gadījumu ir fiksēta valsts robežas nelikumīga šķērsošana un personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai. Šie abi pārkāpumi ir 48.”

Sods, kādu par šiem noziegumiem piemēro, lielākoties ir īslaicīga brīvības atņemšana, kā arī izraidīšana no valsts.

Ārzemnieku pastrādāto noziegumu topa otrajā vietā ir kukuļošana. „Tāpat lielais skaits ir par kukuļdošanu, kur ir notiesāti deviņi ārvalstnieki. Seši piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, divos gadījumos piespiedu darbs un viens naudas sods,” pastāstīja Dreimanis.

Tiesu administrācijas dati rāda, ka vēl ārzemniekus Latvijā tiesā par zādzībām, krāpšanu, piesavināšanos. Arī par aizliegtu preču, piemēram, cigarešu nelikumīgu pārvietošanu. No kopējā notiesāto ārvalstnieku skaita šis noziegums veido 5%.

Gadās, ka viesi no citām valstīm Latvijā iekļūst ceļus satiksmes negadījumos, taču tādu gadījumu ir maz.

Vairumā gadījumu ārzemniekus tomēr tiesā par nelikumīgu robežas šķērsošanu.

Taču robežsardzē paredz, ka šo gadījumu skaits turpinās samazināties. Robežsardzes amatpersona Mariks Petruškins pastāstīja, ka jau šogad par zaļās robežas šķērsošanu aizturēto ārzemnieku skaits ir samazinājies: „Ja pagājušajā gadā mums ap šo laiku jau bija gandrīz pie 200 aizturēto ārzemnieku, tad šogad ir tikai 75 personas pirmajā pusgadā bijušas. No tiem, protams, vjetnamieši mums joprojām vairākumā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bet arī Irākas, Indijas, Bangladeša pilsoņi.”

Petruškins stāstīja, ka līdz 2013.gadam Latvijā teju nepazina tādu problēmu kā nelikumīgu robežas šķērsošanu. Taču situācija ar migrāciju visā pasaulē ietekmēja arī Latviju. Tāpēc pieauga gan robežpārkāpēju skaits, gan par šo noziegumu notiesāto ārvalstnieku skaits.

„Mums tiešam tāda aktīva cīņa ar nelegālo imigrāciju tieši uz Austrumu robežas, uz zaļās robežas, sākās 2013., 2014., 2015.gadā. Līdz tam Latvijas – Krievijas, Latvijas – Baltkrievijas robeža bija salīdzinoši mierīga. Mums nelegālās imigrācijas praktiski nebija. Bet tad pamazam kanāli pārvietojās caur mums,” atklāja Robežsardzes amatpersona.

Tolaik Latvijas ārējā robeža vēl nebija līdz galam sakārtota, nebija demarķēta, arī robežsardzes rīcībā esošais aprīkojums bijis nabadzīgs. „Nebija arī pieredzes, jāsaka, cīņai ar tādām nelegālo imigrantu plūsmām.”

Taču pēdējos gados robežsardze ir audzējusi muskuļus, lai šo – vispopulārāko ārzemnieku nozieguma veidu – maksimāli izskaustu. Petruškins norādīja, ka ir iegādāta moderna tehnika, uzcelts teju 40 kilometrus garš žogs, kā arī uzlabota sadarbība ar kaimiņu robežsargiem.

Šie soļi esot devuši rezultātus, uzskata robežsardzē. Šogad tikai par nelikumīgo robežas šķērsošanu notiesāti 39 ārzemnieki, bet pērn tie bija 116. Lai gan noķertie cilvēki ieslodzījumā ir pavadījuši neilgus termiņus, sods viņiem ir arī liegums turpmākos piecus gadus saņemt vīzu iebraukšanai Eiropas Savienībā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti