Samazina finansējumu partijām ar izjukušām Saeimas frakcijām
Paredzēts, ka valsts budžeta finansējuma samazinājums attieksies uz tām partijām, kuru Saeimas frakcijas darbība izbeigta vai arī frakciju pametuši vairāk nekā divas trešdaļas deputātu. Šāda situācija liecina, ka ir zudis pamatojums turpmākai attiecīgā valsts finansējuma piešķiršanai politiskajai partijai, jo tā Saeimā vairs nespēj adekvāti īstenot to politiku, par kuru pēdējās parlamenta vēlēšanās iegūts noteikts vēlētāju balsu skaits, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Frakciju veido ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta.
Grozījumi paredz izjukušo Saeimas frakciju partijām pārtraukt izmaksāt likumā noteikto summu par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, taču vienlaikus saglabāt finansējumu par iekļūšanu Saeimā.
Plānots, ka par finansējuma samazināšanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc attiecīgas informācijas saņemšanas no Saeimas.
Izmaiņas rosinātas, lai veicinātu politisko partiju noturību un parlamentāro efektivitāti, pieļaujot attiecīgās valsts budžeta finansējuma daļas saņemšanu tikai tādām partijām, kuru Saeimas frakcija pēc Saeimas vēlēšanām nav izjukusi un turpina savu darbību, teikts grozījumu anotācijā.
Finansējumu sasaista ar minimālo algu
Saeima vienlaikus lēmusi partiju valsts budžeta finansējumu sasaistīt ar minimālo darba algu. Šī ideja iepriekš tika atbalstīta arī Saeimas komisijā. Noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 0,9 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās. Patlaban šādai partijai valsts budžeta finansējumu piešķir 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās.
Tāpat Saeima noteikusi, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts finansējumu 0,1 procenta apmērā no minimālās mēnešalgas par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Patlaban par katru balsi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija saņem finansējumu 0,50 eiro apmērā.
Papildus finansējumam par katru balsi partijai, kas Saeimas vēlēšanās būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķirs valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Kopējais vienai partijai piešķirtais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās darba algas. Līdz šim noteikts, ka par iekļūšanu parlamentā partijai piešķir 100 tūkstošus eiro un kopējais finansējums nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits sagatavoja un iesniedza Saeimai izskatīšanai grozījumus politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz valsts finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijām, kuru Saeimas frakcijas izjūk. Prezidents jau 2021. gada septembrī paziņoja par ieceri atņemt daļu finansējuma tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beigs pastāvēt vai zaudēs divas trešdaļas deputātu.
Levits neminēja konkrētus piemērus, taču tieši šāda situācija ir "KPV LV" frakcijā (tagad partija "Par cilvēcīgu Latviju"), kuras deputātu skaits no 16 noslīdējis līdz vienam. Tiesa, šogad KNAB lēmis uz gadu apturēt valsts finansējumu šai partijai, jo tā ieskatā līdzekļi nelikumīgi izmantoti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā. Partija lēmumu solīja pārsūdzēt.
