Saļodzījies Krišjāņa Barona ielas bruģis raisa šaubas par tēriņu lietderību

Krišjāņa Barona iela Rīgā pēc vairāku miljonu eiro vērtās pārbūves joprojām nav nodota ekspluatācijā, taču lietotāji jau saskaitījuši vairāk nekā 1300 bojātu jauno bruģakmeņu, iesēdumu un pacēlumu jaunajā klājumā. Lai gan vēl trīs gadus visus defektus par savu naudu labos būvnieki, uz ielas redzamais liek jautāt, vai rezultāts ir ieguldītās naudas vērts? Pašvaldībā uzsver – par spīti defektiem, iela šodien izskatās daudz labāk, tomēr no regulāriem bruģa bojājumiem, visticamāk, nevarēs izvairīties arī turpmāk.

„Piemēram, šeit ir redzama trīs līdz piecus metrus gara josla, kurā bruģakmeņi ir pārlūzuši uz pusēm. Arī tālāk uz priekšu ir tādi posmi, un šeit, lai kaut ko izlabotu, faktiski jāmaina ir visa josla,” stāsta biedrības „Pilsēta cilvēkiem” aktīvists Kārlis Krēķis. Ar viņu tiekamies Krišjāņa Barona un Tallinas ielas krustojumā, kur uz braucamās daļas jaunā bruģa redzams tikai viens no daudzajiem jaunā bruģa bojājumiem.

Kārlis ikdienā strādā par gidu Okupācijas muzejā, ir aktīvs riteņbraucējs un kopā ar citiem biedrības brīvprātīgajiem nesen vairākas stundas staigājuši pa Barona ielu, lai apskatītu jaunā bruģa kvalitāti.

Foto: Māra Rozenberga

„Pagājušā gada maijā Rīgas dome rīkoja oficiālu pasākumu, kurā arī Rīgas mērs gāja tādā kā apgaitā. Tā gan nebija oficiāla pieņemšana, bet tur tika rādīts, kāds tad ir tas [Barona ielas pārbūves] rezultāts," stāsta Krēķis. "Arī tad mēs norādījām uz lietām, kas nebija kārtībā. Toreiz mērs publiski aicināja visus, kam ir kāda informācija par bojātām vietām, par tām ziņot. Un tad mēs arī nolēmām to izdarīt, tā kā ir pagājis apmēram gads kopš tā laika, un paskatīties, kāda ir situācija pēc ziemas. (..) Mēs saskaitījām ap 1300 bojātiem bruģiem, kam ir vai nu nošķelts stūris, vai kas ir saplīsuši un kas potenciāli nākotnē radīs nelīdzenu virsmu.”

"Viennozīmīgi tā ir būvnieku atbildība,” saka Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins.

Viņš sola, ka būvnieki defektu labošanu sāks līdz ar pavasara būvsezonu un tas viņiem būs jādara par savu naudu vēl trīs gadus pēc ielas nodošanas ekspluatācijā.

KNAB sāktā kriminālprocesa dēļ gan iela joprojām nav nodota, bet Jakrins cer, ka tas notiks tuvākajos pāris mēnešos. Viņš gan pieļauj, ka iesēdumi bruģī veidosies arī turpmāk.

„Visa Rīga ir būvēta uz pietiekoši mīkstas grunts. Skaidrs, ka seguma atjaunošanas projekts neparedz nekādus darbus pazemē, līdz ar to gan visa komunikāciju pazemes sistēma, gan grunts ir tāda, kā tā vēsturiski ir bijusi,” bilda Jakrins.

Jautāts, vai joprojām uzskata Barona ielas pārbūvi par kvalitatīvi veiktu, Jakrins atbild izvairīgi. "Saprotiet, es nepateikšu konkrētu desmitu tūkstošu ķieģeļu skaitu, kas ir izlikti uz Barona ielas, bet, protams, kā jebkurā būvniecības objektā, kaut kādi defekti vienmēr būs. Mūsu uzdevums ir tos konstatēt, un būvnieku uzdevums ir tos novērst," viņš saka.

Barona ielas braucamās daļas pārbūvi veica SIA „Binders”. Uzņēmuma projekta vadītājs Armands Vēveris uzsver, ka

iela būvēta saskaņā ar projektu, kas paredzēja tikai seguma atjaunošanu, nevis ielas rekonstrukciju, un tas arī rada šobrīd redzamās problēmas.

„Mēs saskaņā ar projektu zem bruģa veicām šo izlīdzinošo slānīti un šķembu pamatu – 15 centimetrus. Pilnai rekonstrukcijai rokas vēl vismaz metru dziļumā un nomaina visu konstrukciju, kas ir apakšā," paskaidroja Vēveris. "Bet, ja mēs nomainām šo ielas segumu uz vēsturiskā slāņa, tad varam atbildēt par defektiem, kas radušies tīri šim segumam, bet nevis par tiem defektiem, kas radušies visas šīs konstrukcijas dēļ.”

Foto: Māra Rozenberga

Barona ielas seguma atjaunošana izmaksāja apmēram 4,3 miljonus eiro, bet pilna ielas rekonstrukcija būtu izmaksājusi vēl daudzkārt dārgāk.

Projekta autore Helēna Gūtmane no ainavu projektēšanas darbnīcas „Alps” spriež, ka galvenie vaininieki seguma kvalitātē ir laikapstākļi un steiga, kādā bruģis tika ielikts.

Bruģa risinājumu Barona ielas brauktuves malām viņa izvēlētos arī šodien.

„Es domāju, ka to var uztaisīt tā, lai būtu labāka kvalitāte," uzsvēra Gūtmane. "Lai gan man liekas, ka šī attieksme pret to, ka kvalitāte ir slikta… Es pat kā cilvēks no malas, nevis tāpēc, ka es tur piedalījos, teiktu, ka kvalitāte nav šausmīga. Ņemot vērā apstākļus, kādos darbs tika veikts, tā ir pat normāla. Ja būtu bijis laiks vasarā vai laiks no aprīļa līdz septembrim, mierīgs darbs, nav satiksmes, tad tā kvalitāte būtu tuva ideālam. Piemēram, uz ietvēm kvalitāte ir ļoti laba.”

Bruģa ražotāja SIA „Brikers” pārstāvis Eduards Cīrulis rakstiskā atbildē Latvijas Radio norāda, ka bruģis ražots pēc augstākajiem kvalitātes standartiem, taču „būtiski ievērot bruģa ekspluatācijas noteikumus un svarīga nozīme ir arī tā ieklāšanai”.

Lielos objektos varot būt arī iepriekš neparedzamas situācijas. Kādas tās ir, Cīrulis gan neprecizē. Viņš arī piebilst, ka 1300 bojāti bruģakmeņi ir tikai 0,3 – 0,4% no visiem Barona ielā ieklātajiem bruģakmeņiem.

Bruģa defektos varētu būt vainojams arī fakts, ka jaunajam bruģim nedeva laiku, tā teikt, „nosēsties”. Tūlīt pēc ieklāšanas pār to atsāka braukt automašīnas, nemaz nerunājot par šoferiem, kuri arī būvdarbu laikā ignorēja aizlieguma zīmes.

Kārlis Krēķis no biedrības „Pilsēta cilvēkiem” uzskata, ka automašīnām Barona ielu varētu slēgt pavisam.

„Es uzskatu, ka šī iela varētu būt ideāla bez automašīnām. Jo tagad, lai gan ātrums ir ierobežots, bieži var saskarties ar to, ka mašīnas brauc ātrāk, nogriež ceļu, atver priekšā durvis… Tātad riski joprojām pastāv. Cilvēkam nav droši braukt ar velosipēdu pa šo ielu," saka Krēķis.

Rīgas domes Satiksmes departamentā gan pašlaik tādu iespēju noraida. Lai gan departaments esot par zaļāku un videi draudzīgu pilsētu, šobrīd slēgt Barona ielu autosatiksmei vai ierobežot tajā tranzīta satiksmi nevarot vasarā gaidāmo centra ielu remontu dēļ, kas padarītu pilsētas centru necaurbraucamu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti