Salnavas pagastā apstrādāts gandrīz vai katrs zemes pleķītis, jo te aktīvi darbojas lielāki un mazāki lauksaimnieki. Vietējie sīksti turas pie dzimtās zemes, arī attīstot tūrismu. Kā atklāj vietējā iedzīvotāja Anna Danča, Salnavas lepnums ir vēsturiskā Salnavas muiža un parks, kura platība ir gandrīz 8 hektāri.
“Informācija par Salnavas muižu parādās jau no 1724. gada. 1868. gadā muiža tiek pārdota grāfam Sologubam no Sanktpēterburgas. Ar ko Salnavas muiža mums ir svarīga? Pirmkārt, tas ir tiešām skaists dabas objekts ar brīnišķīgu parku, kas ir saglabājies līdz pat mūsdienām,” saka Danča.
Vienstāva muižas kungu māja atrodas Salnavas ciema centrā. Puse ēkas līdz pat nesenam laikam tika izmantota pagasta un vietējās skolas vajadzībām. Anna Danča atklāj, ka mājas iekštelpās ir saglabājušies daži interesanti interjera objekti.
“Iekšā vēl ir saglabājušās divas autentiskas podiņu krāsnis. Tiesa, daudz kas ir pārveidots, pielāgots bērnudārza prasībām. Protams, darba tur ir ļoti daudz, lai to savestu kārtībā. Jāstrādā gan pie pamatu sakārtošanas, gan jumts jāliek. Ēka ir vienstāva, celta neoklasicisma stilā, nekāda dižā muiža tā nav, drīzāk tāda muižiņa,” stāsta Danča.
Kārsavas novada domes izsludinātajā nekustamā īpašuma izsolē Salnavas muižu ir iegādājusies Dzierkaļu ģimene. Aija Dzierkale atklāj, ka tas nebijis ilgi plānots pirkums, visdrīzāk to varētu nosaukt par atgriešanos vīra Jāzepa dzimtajā pusē.
“Tā ideja par muižu – tā bija tāda fiksā ideja. Man vīrs ir no Salnavas. Viņš te ir dzīvojis no bērna kājas. Un mūsu pirmie pieci bērni arī ir Salnavā dzimuši. Pirms gada nekāda muižas pirkšanas plāna vēl nebija, mēs vienkārši atjaunojām savas lauku mājas, bet tad par muižas iegādi vīru uzrunāja no pagasta pārvaldes. Tad viņš atkal jautāja man, jo mani interesē vēsture. Mēs bijām vienīgie pretendenti šai izsolē, un tā nu ir, ka tagad esam te saimnieki. Katru brīvo brīdi mēs braucam uz tiem laukiem. Katras brīvdienas no Jelgavas, kur pašreiz dzīvojam, braucam uz Latgali. Vīrs jau gaida, kad varēs atpūsties un dzīvot laukos. Jā, ir mums tā doma atgriezties uz šejieni atpakaļ,” stāsta Dzierkale.
Aija Dzierkale atklāj, ka viņi ir liela ģimene, un, ja sanāktu visi kopā, tad muižā gan visiem pietiktu vietas.
“Pirmkārt, mēs gribam ēku sakārtot. Mums tāds vecums droši vien pienācis, ka ir svarīgi kādu mazu daļiņu Latvijas sakārtot. Mums ir ļoti liela saime, un mēs noteiktu muižas ēku varētu apdzīvot vieni paši. Pašlaik mēs esam ar vienu kāju Rīgā, ar vienu kāju Latgalē. Ideju par to, ko te darīt, mums ir ļoti daudz, bet pagaidām galvenais ir visu sakārtot,” uzsver muižas īpašniece.
Aija, papētot muižas vēsturi, ir uzzinājusi, ka viņas pašas dzīvei ir zināma līdzība ar muižas pēdējās saimnieces Jekaterinas dzīvi.
“Interesanti ir tas, ka pēdējā saimniece te bija Katrīna un man kristītais vārds arī ir Katrīna. Tā tāda viena vienojoša saite. Otra ir tā, ka viņai bija deviņi bērni un man arī deviņi bērni, plus vēl audžuģimenes un adoptētie bērni,” skaidro Dzierkale.
Pēdējos gados Latgalē, tāpat kā visā Latvijā, tiek slēgts aizvien vairāk skolu, un dabūt saimnieku tukšajām lielām ēkām, nav viegli. Kā atklāj Kārsavas novada domes izpilddirektors Toms Vorkalis, tā sanāk, ka šobrīd galvenais vairs nav pat īpašuma cena, bet iespēja novērst ēku sabrukšanu.
“Pašvaldībai nav iespējas ieguldīt lielus līdzekļus Salnavas muižas renovācijā un turklāt vēl piemeklētu kādu gana rentablu risinājumu, ko darīt ar muižu tālāk. Mēs mēģinājām ēku pārdot, un Salnava, var teikt, ir tāds viens no veiksmes stāstiem, jo ēku iegādājās vietējie cilvēki,” norāda Vorkalis.
Pēdējā laikā Kārsavas novada pašvaldība izsolē ir pārdevusi divas skolas: Mežvidu skolas ēku par nepilniem 5 tūkstošiem eiro un Vītolu skolas ēku par 7 tūkstošiem eiro. Savukārt Salnavas muiža pārdota par nepilniem 11 tūkstošiem eiro, un ļoti iespējams, ka tā kļūs par vēl vienu tūristiem interesantu vietu Salnavas Muzikantu ciemā.
