Lielāko mandātu skaitu – piecus no 19 – iegūtu Latvijas Zaļā partija, par vienu mazāk – Latvijas Reģionu apvienība.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopā, izveidojot apvienoto Saldus novadu, pašvaldību deputātu skaits saruktu no 32 uz 19.
Ieguvēji:
Jaunā konservatīvā partija, ''KPV LV'', ''Vienotība'' un LSDSP – visas saglabā iepriekš iegūto mandātu skaitu
Zaudētāji:
Latvijas Zaļā partija – lai gan iegūst lielāko mandātu skaitu, reformas rezultātā zaudē vairākumu Brocēnu novadā, un kopējais deputātu vietu skaits sarūk no 12 līdz piecām.
Tomēr daudz ko varētu vēl mainīt tas, kā administratīvi teritoriālo reformu maina Saeimā.
Jaunajā, pēcreformu Saldus novadā, tikai katrs piektais būtu no šā brīža Brocēnu novada, pārējie – no šā brīža Saldus novada.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Kurzemes pašvaldībās un pārējā Latvijā - Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
