Kad 2008.gadā SIA “Reneta” Saldus pagastā ekspluatācijā nodeva jauno rūpnīcu, kurā pārstrādāja gaļas atlikumus un kritušos dzīvniekus, tai bija izsniegta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja. Tomēr uzņēmuma darbība apkārtnē radīja neciešamu smaku un dažādas institūcijas regulāri saņēma iedzīvotāju sūdzības.
Jau vairākus gadus uzņēmums vairs nepārstrādā dzīvnieku izcelsmes atkritumus, bet gan ražo zivju miltus un zivju eļļu. Savukārt kritušie dzīvnieki pārstrādei no Latvijas tiek vesti uz Lietuvu.
Šāda uzņēmuma saimnieciskā darbība atbilst B kategorijai, tāpēc arī uzņēmums vērsies Valsts vides dienestā (VVD), lai to saņemtu. “Tas uzņēmumu neatbrīvos no pienākuma ievērot piesārņojošas darbības nosacījumus, tai skaitā arī smaku izplatības samazināšanā,” norāda VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Modris Mauliņš.
Tieši neciešamā smaka no uzņēmuma bija galvenais iemesls, kāpēc uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies cilvēki gan no Saldus, gan Druvas ciema, gan Zirņu pagasta.
Smaku mērījumi liecina, ka maksimālā koncentrācija no uzņēmuma bijusi 2,9 smakas vienības uz vienu kubikmetru. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pieļaujamā norma ir piecas vienības. Speciālisti atzīst, ka cilvēks smaku sajūt jau tad, kad ir viena vienība.
Iedzīvotāji uzsver, ka tieši smakas ir tās, kas ievērojami pasliktina viņu dzīves kvalitāti.
Mirdza Nātiņa, iedzīvotāja no Zirņu pagasta “Čakstēm”, stāsta, ka smakas dēļ pie viņa vairs nebraucot mazbērni: “Es nevaru pārdot tās mājas, kad pasaku, kur atrodas. Mēs zinām, ka visi āboli, visas ogas ir ar īpatnēju smaku.”
Savukārt uzņēmuma tehniskais vadītājs Andris Formulevičs stāsta, ka problēmas novēršanā līdzekļus ieguldot ik pa laikam. Šogad uzlabota ceha ventilācija, uzstādīti ogļu filtri. Šobrīd tiekot meklēti papildu risinājumi.
Trīs nedēļu laikā iedzīvotāji Valsts vides dienestā vai pašvaldībā aicināti iesniegt arī savus priekšlikumus smaku mazināšanai no uzņēmuma, jo tos var iekļaut B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos.
