Aiz skolas loga klusi krīt sniega pārslas, zeme ir balta un putnu barotavā mielojas zīlītes. Tāda ir ainava pie Kursīšu pamatskolas. Par putnu barotavu atbildību uzņemas skolēni, atklāja skolas direktores vietniece Sanita Vītola.
Tagad viena no senākajām novada skolām ar gandrīz 200 gadus senu vēsturi piedzīvo brīdi, kad skolēnu skaits turpina sarukt un nākas lemt, ko darīt tālāk.
“Dzīvojam dabā, prom no lielas plūsmas. Esam bijuši arī “Mammasdabas” vēstniecības skola, bet vecāki izvēlas vispārējo Latvijas tendenci – virzīties uz novadu centriem, pilsētām,” atzina Vītola.
Kursīšu pamatskolas vēstures skolotāja Rasa Daktere atklāja, ka devītajā klasē skolēnu nav daudz – “visi seši, daudz nav, taču radoši un grib strādāt. Tagad mācāmies par 2. pasaules karu Latvijas teritorijā. Žēl, ka šī būs pēdējā 9. klase. Man liekas, ka arī vietējie iedzīvotāji nenovērtē to, kas mums te ir, jo bāze būtu, bet uz skolu neatnāk.”
Arī paši 9. klases skolēni Didzis un Alise stāstīja, ka vairāki klases biedri jau mācās pilsētā vai pārcēlušies uz ārvalstīm.
“No mūsu klases kādi pieci vai seši skolēni ir aizgājuši mācīties uz pilsētu. Citi aizlidojuši uz ārzemēm. Maz ar viņiem kontaktējos. Es domāju palikt dzīvot Kursīšos, bet mācīties domāju Kandavas tehnikumā,” atklāja Didzis.
“Mēs pārcelsimies uz pilsētu, jo tur ceļam māju. Kursīši bija pagaidu variants, jo dzīvoklis izmaksāja pilsētā dārgi. Dzīvosim pilsētā, mācīšos arī tur vidusskolā,” stāstīja Alise.
Kursīšu pagasts atrodas Lietuvas pierobežā starp Saldus pilsētu un Ezeri. Pagastam ir liela teritorija, taču salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, stāstīja Kursīšu pamatskolas direktore Irēna Lagūna.
“Tā arī ir viena liela problēma, lai savāktu bērnus, ir jāizbrauc 50 kilometrus. Tas prasa laiku, jo pavasaros un rudeņos ceļi ir neizbraucami,” norādīja Lagūna.
Pagastā skolas vecuma bērnu skaits turpina tikai sarukt, kaut gan skola piedalās “Erasmus” projektos un cenšas iet līdzi laikam, atzina direktore.
“Kad es sāku te strādāt, bija 160 bērni, tagad ir 72 kopā ar bērnudārzu. Sāpīgi, ja skatās tikai skolas lielumu, ņemot vērā skolas vecuma bērnu skaitu, tad saka, ka mums ir tikai 40 bērni. To neņem vērā. Mēs cītīgi darbojamies, piedalāmies starptautiskos projektos, lai nav tāda sajūta kā izpārdošanas veikalos, kur tirgo preces, kuras pat par lētu naudu nevienam nevajag,” sacīja direktore.
Kaut arī šobrīd vēl netiek runāts par skolas slēgšanu, tomēr vecāki jau ausās un domā, ko darīt tālāk. Direktore pastāstīja par kādu ģimeni, kas atgriezusies Latvijā no Norvēģijas.
“Atgriezās no Norvēģijas viena latviešu ģimene. Viņi gribēja dzīvot laukos, vēlējas, lai bērni mācās lauku skolā. Vakar viņi tā arī teica - tas nav iespējams. Viņiem ir četri dažādu vecumu bērni. Ja skolu slēdz, viņi meklēs iespējas pilsētā, iespējams, pat pārcelsies,” atklāja direktore.
Vecāki jūtas nedroši, uzskata skolas direktore.
“Dzirdot, ka lauku skolās ir sliktāki mācību rezultāti, ka lauku skolās mācīties nav prestiži, izvēlas doties uz pilsētu, arī maina dzīvesvietu. Bieži vien viņiem laukos nav tik labi dzīves apstākļi,” stāstīja Lagūna.
Saldus novada izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica skaidroja, ka pērn Saldus novada pašvaldībā tika pieņemts lēmums - ja skolēnu skaits ir mazāks par 60, tiek lemts jautājums par šo izglītības iestāžu reorganizāciju.
“Mums ir trīs šādas skolas – Pampāļu pamatskola, Kursīšu pamatskola un Jaunlutriņu pamatskola, kur mazāk par 60 bērniem. Darbā grupā tika izskatīti dažādi varianti, vai skolas tiek pievienotas kā programmu realizācijas vietas, vai saglabā pirmo trīs klašu, četru vai sešu klašu komplektus. Šobrīd tiek virzīts lēmums, ka šīs pamatskolas tiek reorganizētas par sākumskolām,” stāstīja Levica.
Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica uzskata, ka skolēniem laukos būtu jānodrošina mācīšanas process pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietām.
“Mēs esam centušies veidot skolu tīklu līdzsvaroti, lai skolas būtu pieejamas vismaz mazajiem bērniem. Tiek nodrošināts arī pašvaldības finansējums,” sacīja Levica.
Jautājums par skolu reorganizāciju tiks izskatīts nākošās nedēļas izglītības komitejas sēdē, kam sekos domes lēmums. Pēdējo gadu laikā Saldus novadā likvidētas 7 lauku skolas, kā arī reorganizētas vēl citas izglītības iestādes.
