Saldus novada Zirņu pagasta iedzīvotājs Dāvids Bērziņš paša filmētā video rādīja kādu meliorācijas grāvi netālu no zivju eļļas un miltu ražotnes SIA “Reneta”. “Paskatīsimies, kā šis ūdens izskatās. Principā šeit ūdens ir melns, un te ir nogulsnes. Melns un staipīgs,” filmējot stāstīja iedzīvotājs.
Situāciju izpētīt dabā viņu mudinājusi nesenā Vides dienesta ziņa, ka šogad konstatētas 28 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Latvijā, kuras ilgstoši piesārņo vidi, un to vidū netālu no Dāvida mājas esošā SIA “Reneta”. Iespējamo piesārņojumu Latvijas Radio devās aplūkot kopā ar iedzīvotāju.
“Te ir zivju pulvera rūpnīca. Šis grāvis tālāk iet taisni, un tur tad tā vislielākā smaka, jo tur grāvis pagriežas z burta formā, un tur tas viss ūdens ir sastājies. Redzi, te jau var redzēt melno ūdeni, un ļoti zems straumes ātrums. Tāpēc tas viss te krājas un neskalojas arī projām,” stāstīja Dāvids.
Arī šajā nedēļā vide ir līdzīgā stāvoklī, kā Dāvids aprakstīja sūtītajā video. Aiz rūpnīcas esošajā notekgrāvī ūdens daudzviet ir melns, vietām krastā uzkrājušies melni, glumi nosēdumi.
Dāvids vēl parādīja aizdomīgo ūdeņu virzības ceļu kartēs: “Es domāju, ka tur būs kāda caurule grāvī, kur kaut kas sliktākajā gadījumā nedaudz pēc kanalizācijas ož. Bet tad es aizgāju, un jūs redzējāt, kā tur ir…. Es pats strādāju ģeoloģijas jomā, un es vienkārši paskatījos kartes, ja tas ir piesārņojums, tad kur tas varētu aiziet, un apskatījos visas kartes un teritorijas plānojumu. Tas grāvis savienojas ar Dīcmaņa strautu, un tas tālāk savienojas ar Cieceres upi. Fakts, ka VVD publicē informāciju, ka tur ir problemātiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Bet, nu, kaut kādai rīcībai dabā vajadzētu sekot.”
Lietuviešu kompānijas “Biovast” uzņēmums “Reneta” zivju eļļu un miltus ražo jau 12 gadu. Ražotnes pārstāve Maija Žulpa pauda, ka ar notekūdeņu attīrīšanu tur viss ir kārtībā.
Bet par fotoattēliem no rūpnīcai tuvējā grāvja uzņēmuma pārstāve bija pārsteigta, norādot, ka to pārbaudīšot. “SIA “Reneta” uzskata, ka esam nepamatoti iekļauti šajā VVD sarakstā. Laikā, kad tika ņemti paraugi, mūsu attīrītavās bija notikusi tehniska kļūda. Attīrītavas ir dzīvs organisms, kas atjaunojas ļoti lēni. Mēs paši arī ņemsim paraugus, lai pierādītu VVD un pārējiem, ka iekārtas strādā normas robežās. Tās strādā ar bioloģiski ķīmisku metodi, un rezultātā palaižam attīrītu, tīru ūdeni novadgrāvī,” skaidroja Žulpa.
Kādā krāsā ūdenim grāvī būtu jābūt? “Tas ir caurspīdīgs. Par to gadījumu, ko jūs teicāt, mēs paskatīsimies, kāds tam varētu būt skaidrojums,” solīja uzņēmuma pārstāve.
Viņa arī pastāstīja, ka notekūdeņu pārbaudes veiks “Bior” speciālisti, kas analīzes uzņēmumā pārbauda reizi ceturksnī. Problēmas neesot bijušas. Tāpat uzņēmums “Reneta” plāno rīkot atvērto durvju dienu iedzīvotājiem.
Arī vēlāk uzņēmums informēja, ka pārbaudījis situāciju un darbības traucējumi nav konstatēti. Teritorija tika apsekota, noplūdes netika konstatētas. Fotogrāfijas uzņēmums gan nevarēja komentēt. Turklāt konkrētajā novadgrāvī ietekošais ūdens esot arī no blakus esošajiem uzņēmumiem.
Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Naumanis apstiprināja, ka bieži saņem sūdzības par uzņēmuma radīto smaku, bet par iespējami piesārņotiem notekūdeņiem gan līdz šim iedzīvotāji nav ziņojuši. “Ilgstoši tiek saņemta informācija par “Renetu”, par smakām, kas ar vēju ieplūst pilsētā, bet mēs savukārt tālāk informējam VVD un veicam arī apsekošanu objektā. Tā kā mums nav speciālu mēraparātu, tad izrunājām ar uzņēmumu, ka ir iedzīvotāju sūdzības. Un, pēc viņu teiktā, viss ir likumiskās normās, bet nu, protams, esot tur uz vietas, smaku var just,” pastāstīja Naumanis.
Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Ivo Lemšs skaidroja, ka SIA “Reneta” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībā aprīlī konstatēti pārkāpumi, jo iekārtas ir fiziski novecojušas.
“VVD redzeslokā ir šis uzņēmums, tas ir mūsu problēmobjekts.
“Renetas” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu problemātika ir saistīta ar to, ka uz tām tiek novadīti augstas koncentrācijas ražošanas notekūdeņi un šīs iekārtas tos nevar līdz galam attīrīt. Un valsts testēšanas programmā aprīlī arī SIA “Reneta” attīrīšanas iekārtās tika konstatētas uzkrājušās dūņas, kā arī paaugstinātas koncentrācijas ražošanas notekūdeņi. Līdz ar to tālāk rodas problēma, ka vidē tiek novadīti paaugstinātas koncentrācijas notekūdeņi, nu, faktiski tiek radīts piesārņojums,” pastāstīja Lemšs.
Maksimālais sods par šāda veida nodarījumu saskaņā ar likumu par piesārņojumu ir 2800 eiro, kā arī Vides dienests var piemērot sodus, ja pārkāpumi netiek novērsti. Savukārt atbildot par to, kas tad tiek darīts, lai uzņēmums “Reneta” ātrāk novērstu iepriekš fiksētos pārkāpumus, dienesta speciālists norādīja, ka līdz oktobrim tiek pārskatīta uzņēmuma esošā vides atļauja. Tajā plānots izvirzīt stingrākus nosacījumus smaku uzraudzībai un ražošanas notekūdeņu attīrīšanai.
“Šim uzņēmumam mēs ejam ceļu ar vides atļaujas pārskatīšanu, un viņi ir iesnieguši iesniegumu un it kā vēlas šo atļauju sakārtot. Taču, pat ja uzņēmums tiks līdz pārskatītai atļaujai, tad ar kontroles pasākumiem mēs to visu faktisko rīcību pārbaudīsim un var sekot arī stingrāki lēmumi no VVD. Bezgalīgi tas tā nevar turpināties. Šādiem ražošanas uzņēmumiem ir laikus jāplāno savi budžeti un investīcijas vides aizsardzībā, kas, protams, maksā lielu naudu, bet tas ir uzņēmuma pienākums, ko nosaka likums,” pauda Lemšs.
Aplūkojot iedzīvotāja Dāvida un Latvijas Radio nupat fiksētos attēlus uzņēmumam tuvējā meliorācijas grāvī, Vides dienesta speciālists pieļāva, ka melnā masa ir dūņas no attīrīšanas iekārtām, kam nebūtu jānonāk vidē. Konkrētajā vietā dienests veiks atkārtotu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai un kāds piesārņojums grāvja ūdeņos izveidojies un kas ir tā avots.
Tuvumā gan ir arī citi emisiju avoti, taču Lemšs norādīja, ka SIA “Reneta” ir pagaidām vienīgais problemātiskais objekts šajā Saldus novada apkaimē.
