Nelaime notikusi, kad trīs bērni bez vecāku uzraudzības devušies peldēt, niruši, līdz viens nav izpeldējis.
Kā skaidroja policijas pārstāve Signe Šteinberga,
bērns ar brāli un māsu kopā trijatā bija devies peldēties un nira.
Viņa nezināja teikt, vai par notikušo sāks kriminālprocesu. "Es domāju, ka tas būs nelaimes gadījums, bet noskaidrosim, protams," teica Šteinberga.
No 2008.gadam līdz 2017.gadam noslīkuši 76 bērni līdz 14 gadu vecumam, 33 no viņiem vēl nebija nosvinējuši savu piekto dzimšanas dienu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informēja, ka sestdien saņemts izsaukums arī uz Jūrmalas karjeru, kur bija ieniris, bet neizpeldējis cilvēks. Viņš tika atrasts apmēram sešus metrus no krasta četru metru dziļumā.
Savukārt svētdien no rīta glābēji steidzās uz Gulbenes novadu, kur pie dīķa tika atrastas drēbes, un pastāvēja aizdomas, ka noslīcis cilvēks. Pārmeklējot ūdenstilpni, tika atrasts noslīcis cilvēks, kurš tika nodots Valsts policijas darbiniekiem.
Tāpat Vaiņodes ielā Liepājā svētdien saņemts izsaukums par ezerā apgāzušos laivu ar četriem cilvēkiem. Notikuma vietā glābēji, izmantojot glābšanas dēli un motorlaivu, visus cilvēkus nogādāja krastā.
Līdztekus sestdien glābēji Apes, Gulbenes un Viļānu novados no ūdenstilpnēm izcēla trīs noslīkušus cilvēkus, kurus nodeva policijai.
Jūrmalas glābēju pieredze liecina, ka bīstama peldētājiem ir gan saule, gan alkohols.
"Alkohola reibumā liekas, ka spēka ir daudz, bet dziļāk ūdens ir vēsāks un sākas krampji. Tas ir viens no faktoriem. Otrs ir pārkaršana saulē. Spēcīgi pārkarst. Ielien aukstajā ūdenī, sākas sirds problēmas," stāsta vecākais inspektors-glābējs Ritvars Germans.
Statistika liecina, ka katru gadu zem ūdens zaudējam no 100 līdz 200 cilvēkiem. Melnākie bija 2010. un 2014.gads, kad noslīkušo skaits tuvojās vai pat pārsniedza 200 cilvēkus. No noslīkušajiem gandrīz puse bija alkohola reibumā. Daudziem šīs promiles ir no 3-4. 75% no noslīkušajiem ir vīrieši, un tas ir piektais biežākais nāves cēlonis aiz pašnāvībām, avārijām, kritieniem un saindēšanās.
Lai meklētu noslīkušus cilvēkus, glābēji ar rokām iztausta visu grunti. Glābēji savā pieredzē neatceras nevienu gadījumu, kad kāds slīkušais no ūdens būtu izcelts dzīvs.
Viņa padoms ir - nepeldēt dziļāk kā var aizsniegt ar kājām. "Tikko kājas vairs neskar grunti, tas nozīmē, ka var notikt negadījums. Tāpēc mēs aicinām - tikai peldvietās, kur ir glābēji! Tikai uz paša spēkiem varam paļauties, ja nav glābēju," saka VUGD vecākais inspektors Juris Blūzmanis.
