Pasaules zivju migrācijas fonds veicis pirmo globālo saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējumu. Ziņojumā izmantoti dažādu valstu zivju populāciju monitoringu dati, un tajā secināts, ka 50 gadu laikā šo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā – pat par 93%.
Upju aizsprostošana bloķē zivju migrācijas ceļus
''Novērtētas teju 250 dažādas zivju sugas, bet visas ir migrējošās sugas, tas nozīmē, ka tās ir zivis, kas vismaz daļu savas dzīves pavada saldūdenī, zivis, kas migrē uz upēm, lai nārstotu vai barotos upēs,'' saka Pasaules dabas fonda Saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena un norāda, ka
par vienu no galvenajiem faktoriem migrējošo zivju skaita samazinājumam atzīta brīvi plūstošu upju iznīcināšana aizsprostu būvēšanas dēļ. Tie maina upju stāvokli, bloķē zivju migrācijas ceļus un pārtrauc upju spēju dabiski pielāgoties plūdiem vai sausumam.
''Latvijā vien ir vairāk nekā 1000 aizsprosti, un arī mums nav palikušas brīvi tekošas upes visā to garumā. Visā Eiropā ir tikai divas upes, kas ir garākas par 1000 kilometriem, kuras nav aizsprostotas. Tā kā tas ir pirmais un galvenais iemesls zivju populāciju samazinājumam, taču situāciju ietekmē arī klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un pārzveja.''
Pasaules dabas fonds norāda, ka vairāk nekā 90% no visām esošajām un plānotajām hidroelektrostacijām Eiropā ir mazas un arī Latvijā šobrīd mazās HES rada negatīvu slodzi uz zivju resursiem, vienlaikus radot vien niecīgu enerģijas apjomu.
Igaunijā un Somijā mazās hidrostacijas nojauc vai pārbūvē
''Ja mēs skatāmies uz Igauniju vai Somiju, tad tur aktīvi ir sākta šo mazo HES nojaukšana vai pārbūve, lai uzlabotu zivju populāciju migrāciju, kā arī tas ir būtiski, lai pa upēm plūstu dažādās barības vielas, kuras nepieciešamas dažādām ekosistēmām. Latvijā līdz šim nav pietiekami pievērsta uzmanība šīm problēmām. Taču labā ziņa ir tā, ka ir Eiropas jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas pievērš uzmanību brīvi plūstošām upēm, kā arī ir ūdens pamatdirektīva, kuras uzdevums arī ir upju un ezeru aizsardzība, līdz ar to ir Eiropas līmeņa stratēģiski dokumenti, kurus ir būtiski tagad ieviest un arī izpildīt,'' klāsta Jentgena.
Latvijā datus par zivju populācijām ievāc zinātniskais institūts ''Bior'', kura Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups vērtē, ka
arī Latvijā migrējošās zivju populācijas ir samazinājušās gadu griezumā, īpaši Eiropas zuši, taču citas populācijas ne tik dramatiski, kā norādīts ziņojumā.
''Tas ko mēs redzam, tad tie pirmie stikla zuši, kurus esam upēs salaiduši pirms 6 līdz 10 gadiem, tie tagad ir paaugši un parādās gan zvejnieku lomos, gan mūsu zinātniskajās uzskaitēs. Zutis aug ļoti lēni, un, lai tas īstenotos krājuma pieaugumā, šeit ir vajadzīgi gadu desmiti. Tāpat šajā pētījumā ir runāts tikai par dabīgajām ceļotājzivju populācijām. Ja paskatāmies lašu populāciju un Daugavu, tur ir uzbūvētas trīs lielās HES, tad Daugava kā dabiskā lašupe šīm zivīm ir zudusi, bet tā nav tomēr lašiem zudusi pilnībā, jo mums ir uzbūvētas zivjaudzētavas un mēs dabai ik gadu atgriežam 600 tūkstošus lašu. Ja mēs raugām dabisko lašu skaitu, jā, tas ir būtiski krities, bet ja raugāmies uz kopējo populācijas skaitu, tā nav tik krasi samazinājusies,'' skaidro Ustups.
Sāks aizsprostu apzināšanas projektu
Salacā dabiskajā lašu populācijā iepriekš ražīgās paaudzes bijušas reizi trīs gados, bet, sākot no šī gadsimta sākuma, tādas ir reizi 10 gados, norāda pētnieks. Iemesli gan Ustupa ieskatā nav tikai mazo HES ietekme uz zivju pārvietošanos, bet gan neskaitāmie aizsprosti, kurus plānots apzināt jaunā projektā, sākot ar rudeni.
''Apzināt visas lielās un mazās upes un fiksēt dažādus šķēršļus, sākot no dambjiem, bebru aizsprostiem, līdz lielām un mazām HES. Un tas projekta gala rezultāts būs publiski pieejams saraksts, kurā ir šie no zivju viedokļa kaitnieciskākie aizsprosti. Un, ja ir politiskā vēlme, finsniālie resursi, tad, izmantojot šo zinātniski pamatoto sarakstu, varēs palīdzēt dažādām zivju populācijām. Projekts būs gatavs pēc pusotra gada. Jā, protams, kā biologi mēs būsim tikai priecīgi, ja pazūd kaut vai viens no šiem šķēršļiem. Mēs redzam, ka Igaunijā ir labi piemēri, kur dambji tiek nojaukti un būvēti vairāk zivju ceļi, un ceru, ka mēs sekosim viņu piemēram, jo
bieži tie šķēršļi ir kaut kādi dambji vai caurteces zem ceļiem, kuras uzbūvētas, lai būtu skaistas, bet vispār nederīgas zivīm.
Arī Latvijā ir bijuši piemēri, kad zem ceļa ir izbūvēta caurtece, kas sastāv no piecām apļveida caurtecēm, kas izvietotas kā olimpiskie riņķi,'' stāsta Ustups.
Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šogad turpina pērn iesākto projektu, kurā aizvadītajā vasarā pētītas sešas mazās hidroelektrostacijas Latvijas upēs un secināts, ka mākslīgās ūdens svārstības ir postošas ūdens faunai. Šobrīd, izsniedzot saimnieciskās darbības atļauju, mazajām HES nosaka minimālo ūdens plūsmas daudzumu, kas jānodrošina slūžās. Minētajā projektā jau pirms gada secināts, ka šī brīža atļautie caurplūdumi ir ievērojami mazāki, nekā nepieciešams biotopu saglabāšanai. Tam gan nepiekrita Mazās hidroenerģētikas asociācija, norādot, ka pētījums nav objektīvs mazā pētīto objektu skaita dēļ. Taču projekta vadītāja Linda Fībiga norāda, ka šogad tiek pētītas vēl vairākas mazās HES citās upēs, arī Ventas un Lielupes baseinos:
''(..) Lai varētu ekoloģiskā caurplūduma metodiku piemērot visā Latvijā, tā tiek pārrēķināta un pārbaudīta Gaujas un Daugavas baseinos, un šogad un nākamgad mēs to pētām un rēķinām caurplūdumu hidroelektrostacijām uz Aģes, uz Mergupes, uz Zaņas un Auces upēm.''
Valsts vides dienests ik gadu pārbauda visas mazās HES, un šogad kopumā saņemtas 13 sūdzības par to darbību, bet konstatētu pārkāpumu ir mazāk, stāsta dienesta pārstāvis Jānis Lūkins, minot problēmas Aiviekstē, Ogrē, Lielajā Juglā.
Mazo HES saimnieki pauž pārmetumus par upju nekopšanu
Patlaban valstī ir ap 140 mazo HES, kas kopējā elektroenerģijas ražošanā iegulda aptuveni 2%, norāda Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Jānis Irbe.
''Pirmkārt, mazās HES maksā nodevas par aprēķinātajiem zaudējumiem zivju populācijai, kuras katrai HES rēķina institūts ''Bior''. Tātad arī mazās HES maksā par šo zaudējumu dabai, bet, kā tā nauda tālāk tiek izmantota, mēs nezinām. Un upes, manuprāt, ir šausmīgi aizaugušas ar zālēm un nekoptos krastos ar kokiem, bet par to neviens nerūpējas un nedomā, kā to mainīt. Tāpat arī ūdens periodiski ļoti nokrītas atsevišķos upes posmos klimata pārmaiņu dēļ,'' spriež Irbe.
Jānis Irbe norāda, ka
mazo hidroelektrostaciju saimnieki esot gatavi diskutēt un darbības nosacījumus var pārskatīt, ja tam ir objektīvs pamatojums, kura līdz šim asociācijas ieskatā nav.
Ekoloģisko caurplūdi kopš 2006. gada rēķina zinātniskā institūta ''Bior'' eksperti, un pēc jaunās zivju populācijām draudzīgākās metodes ūdens caurplūdums šogad pagaidām aprēķināts tikai vienai HES. Jaunā aprēķinu metode gan esot dārgāka, jo jāievāc zinātniekie dati visās sezonās. Lai tas kļūtu par prasību visām būvēm, tam ir jābūt politiskam lēmumam, norāda institūts.
