Ārpus Rīgas

Maiznieki noraizējušies par rupjmaizes garšas kvalitāti

Ārpus Rīgas

Veselīga dzīvesveida veicināšanai Preiļos būvē jaunus tenisa kortus

Saldū sakārto vairākas ūdenstilpnes, lai novērstu iespējamos plūdu draudus

Saldū sakārto vairākas ūdenstilpnes, lai novērstu iespējamos plūdu draudus

Saldū šogad sakārto un attīra no piesārņojuma vairākas ūdenstilpnes, tā novēršot arī iespējamos plūdu draudus, kas pilsētu skāruši vairakkārt, īpašu postu nodarot 2011. gadā, kad pilsētā cieta gan pilsētnieku mājokļi, gan ielas. Īstenojot Latvijas - Lietuvas pārrobežu programmas projektu, pašlaik tiek attīrīts viens no piesārņotajiem un aizaugušajiem pilsētas dīķiem. Plānotās būvdarbu kopējās projekta izmaksas ir 240 692 eiro, no tām lielāko daļu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Kopā ar Saldus novada pašvaldības vides pārvaldības speciālistu Edgaru Kronbergu Latvijas Radio devās apskatīt dīķi, kas atrodas līdzās daudzdzīvokļu mājām un mazdārziņiem - tur jau sākušies rakšanas darbi un tiek attīrīta ūdenstilpnes gultne no piesārņojuma, kas veidojies daudzu gadu garumā.

Projekta laikā tiks izbūvēts jauns ūdens līmeņa regulators un pārbūvēta kanalizācijas sistēma, kas nodrošinās lietus ūdeņu novadīšanu uz Cieceres upi.

„Lietuviešiem ir Šišas upe, kur viņi tīra atteku no naftas piesārņojuma. Mēs no viņiem mācīsimies, kā to darīt, jo mums tāda piesārņota teritorija atrodas Zvārdes poligonā, kur padomju laikos remontētas lidmašīnas,” par pārrobežu projektu stāsta Saldus novada pašvaldības projekta vadītāja Marita Melvere. 

Teritorijas attīrīšana Zvārdē varētu notikt tālākā nākotnē, tikmēr šobrīd uzmanības lokā it tieši pilsētas ūdenstilpnes, kas raizes sagādā plūdu laikā, tāpēc pašlaik tām tiek pievērsta īpaša uzmanība. 

„Ir jāattīra, jāizsmeļ dūņas, jāpadziļina dīķis, jānoņem liekais apaugums - krūmi, ūdensaugi un jāizbūvē jauns meniķis - ūdens regulators. Dīķis vāc ūdeni, bet, kad ir par daudz, tad notek Cieceres upē. Pavasarī varēs jau nostiprināt malas, iesēt zāli. Darbi var turpināties līdz nākamā gada rudenim,” skaidro projekta vadītāja.

Projekta ietvaros vasarā vides monitoringu veica speciālisti un no „Bior”, kuri sadarbojās ar pētniekiem no Klaipēdas Universitātes, paņemot paraugus no dīķa un Cieceres upes, kā arī Lietuvas pilsētā Šilutē Šišas upes vecajā gultnē.

Saldū Nākotnes kvartāla dīķis nav vienīgā ūdenstilpne, kas prasa uzmanību. Saldus pašvaldības Vides speciālists Edgars Kronbergs uzsvēris pilsētas specifiku un iespējamos riskus plūdu laikā: 

„Mums ir tāds specifisks ģeogrāfiskais novietojums - dzīvojam kā tādā bļodā, viss satek no augšas uz leju. Ja ir problēmas grāvjos, nevar novadīt ūdeni, tad mums ir lielas problēmas. Šādi notiek lietavu vai strauja atkušņa laikā. Infrastruktūra nespēj strādāt, tāpēc mēs no viena gala esam šai problēmai ķērušies klāt un cenšamies risināt.''

Projektu vadītājai Melverei ir spilgtā atmiņā Saldū piedzīvotie plūdi 2011. gadā. Tad nācies nekavējoties risināt problēmas ar lietus ūdens novadīšanu, lai neaplūstu cilvēku mājokļi. 

„Bija milzīgs pārsteigums. Skats bija neticams, arī ārpus pilsētas, noplūda dārziņi, ceļš bija pārrauts, pie vienas privātmājas pārbūvēja caurteku, lai cilvēkus pasargātu no šādiem applūšanas gadījumiem,” atceras Melvere. 

Saldus novada pašvaldībai šogad par saviem līdzekļiem izdevies sakārtot Melno dīķi. Pilsētā tiek paplašināti un tīrīti grāvji, vienlaikus tiek izstrādāti arī ūdenstilpņu saistošie noteikumi, kā arī apsaimniekošanas plāns Saldus ezeram.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti