"Sākās ne pārāk veiksmīga sadarbība starp būvniecības procesa dalībniekiem, lai varētu noskaidrot konstrukciju patieso stāvokli un, attiecīgi izvērtējot, izstrādāt būvprojekta risinājumus un turpināt darbu. Tas ievilkās vairāku gadu garumā, arī ziemas apstākļos konstrukciju stāvoklis vēl pasliktinājās. Būvinspektors tagad ir informēts, ka šobrīd tiek risināts jautājums par jaunas būvniecības ieceres izstrādi, noslēdzies metu konkurss un nākamajā gadā plānoti projektēšanas darbi. Droši vien tiks izstrādāta jauna tehniskā dokumentācija un darbi varētu atsākties," stāsta Demme.
Vai ēkas dīkstāve nav radījusi neatgriezeniskus bojājumus? Demme norādīja, ka pārbūvēt un saremontēt iespējams jebko. "Jautājums, cik tas ir ekonomiski pamatoti un cik tas maksā. Tas pasūtītājam ir jānovērtē,” saka BKVB pārstāvis. Projekta pasūtītājs – Salaspils novada dome – to ir paveikusi. Konkursā par "Enerģētiķa” ēkas atjaunošanu iesniegti seši meti. Uzvarētāju izvēlēsies līdz gada beigām. Nākamā gada laikā notiks sabiedriskā apspriešana, ēkas tehniskā apsekošana un taps būvprojekts. Kultūras nama atjaunošana varētu atsākties 2021. gadā.
"Ir bijušas sabiedriskas diskusijas, ko darīt ar "Enerģētiķi". Daudzi cilvēki man teikuši, ka to padomju laika būvi, ņemot vērā šos apstākļus, varētu jaukt nost un celt kaut ko jaunu. Redziet, mēs nevaram paļauties uz emocijām," stāsta Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars no "Vienotības". Viņš norāda, ka kompānijas CMB būvkonstruktori ar urbumu palīdzību secinājuši, ka ēkas lielāko apjomu ar zāli un skatuvi varēs izmantot. Visos metu projektos piedāvāti arī jauni ēkas elementi.
Pārskatot kļūdas kultūras nama rekonstrukcijas plānošanā, pašvaldība nolēma šajā un turpmākajos būvdarbu iepirkumos sākt ar metu konkursu, lai vēlāk ar tā autoru vienotos par tehnisko projektēšanu. Tas varētu būt dārgāk, bet uz rezultātu var paļauties. Kultūras nama "Enerģētiķis" atjaunošana izmaksās apmēram 5 miljonus eiro no pašvaldības budžeta, papildus jāpieskaita projektēšanas izmaksas. Savukārt to, vai pirms būvprojekta izstrādes plaisu rašanos nevarēja prognozēt, Čudars vērtē plašāk.
"Viņi ir speciālisti, kuriem būtu jāpasaka: ziniet, mēs to tagad projektēt vēl nedrīkstam, jo mums vēl ir vajadzīgs tas, tas un tas. Tā ir runa par dalīto atbildību starp būvnieku, projektētāju un pasūtītāju. Vai šeit bija nepieciešama norāde no arhitekta puses, ka ir problēmas, kuras, iespējams, nākotnē parādīsies un tādēļ tās vajadzētu risināt projektēšanas posmā, es šobrīd uz šo jautājumu nevaru atbildēt vienā veidā," klāsta Salaspils novada mērs.
Šī pieredze salīdzināma ar problēmām Jaunā Rīgas teātra ēkas atjaunošanā. Būvniecības valsts kontroles dienesta eksperts atgādina arī par citiem līdzīgiem gadījumiem. "No skaļākiem piemēriem jāatgādina par Rīgas tiltiem, jo nebija iespējams realizēt projektus tā, kā tie bija izstrādāti, jo faktiskā situācija objektā ir sliktāka, nekā tas atspoguļots tehniskajā dokumentācijā," norādīja Demme.
Pēc nedienām ar "Enerģētiķa” ēkas atjaunošanu pašvaldība steigšus izveidoja jaunu iestādi "Salaspils Kultūras nams", kurā daļēji apvienoja "Enerģētiķa" un kultūras nama "Rīgava" komandas un tā vadību uzticēja Valdim Škutānam. Pašdarbības kolektīvu vajadzībām un citiem darbiem pašlaik izmanto arī skolu zāles, telpas domes ēkā, tāpat lielas iespējas paver sporta halle.