Šajā apkures sezonā labā ziņa ir tā, ka dabas gāze sasniegusi vēsturiski zemāko cenu un apkures tarifi samazinājušies par aptuveni 5% - 10 %, tomēr apkures rēķinu apmaksai, īpaši pensionāriem, joprojām tiek tērēta liela daļa budžeta.
“Maciņš atkal gribēs raudāt, jā, ir tā, bet gribas siltumu,” atzīst Salaspils iedzīvotāja Natļja.
Uzlabot situāciju varētu ēku siltināšana, bet panākt vienošanos ir grūti. Salaspilī pilnībā nosiltinātas tikai astoņas ēkas, bet šajā plānošanas periodā siltināšanai jau nepieciešamas divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku atbalsta.
Iedzīvotāju motivāciju nevairo arī tas, ka jaunajā programmā granta jeb neatmaksājamā finansējuma apmērs noteikts atkarībā no plānotā siltuma patēriņa samazināšanas apjoma un plānotā ietaupījuma, bet ietaupījumu ietekmē ne tikai patēriņš, bet arī tarifs, kas pašlaik samazinās.
Latvijas Siltumuzņēmu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Vieta skaidroja - lai aprēķinātu Eiropas Savienības (ES) atbalstu, ir jāpanāk zināms ietaupījums, kam ir jāatmaksājas divdesmit gadu laikā, un šis ietaupījums uz siltumenerģijas vienību tiek pareizināts ar tarifu. “Jo augstāks tarifs, jo vairāk var dabūt ES atbalstu,” viņa atzina.
Saņemt atbalstu 50% apmērā praktiski neiespējami būs arī tām mājām, kuras iepriekš daļēja siltinātas. Tomēr ir arī kādas pozitīvas pārmaiņas, kuras namu apsaimniekotāju ieskatā noteikti vajadzētu izmantot pat tad, ja atbalsts būs mazāks.
SIA ''Namu pārvaldīšana'' valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Žuravļovs skaidro, ka jaunā programma mums atļaus darīt ne tikai to, kas attiecas uz energoefektivitāti, bet arī citus darbus. “Piemēram, remontēt balkonus, mainīt komunikācijas ne tikai karstajam ūdenim un apkurei, bet arī aukstajam ūdenim un kanalizācijai,” sacīja Žuravļovs.
Energoefektivitātes pasākumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā pieejami 176,5 miljoni eiro, par kuriem varēs nosiltināt apmēram 1700 ēku.
