"Šis man ir svētceļojums, par kuru esmu domājis un plānojis jau daudzus gadus. Šodien man sanācis būt šeit Salaspilī dienā, kad mēs atceramies ne tikai ebreju, bet arī latviešu un citu tautību cilvēkus, kas gājuši bojā nacisma un arī padomju režīma dēļ.
Man šis ir ļoti emocionāls brīdis, jo pēc ebreju tradīcijas šeit starp puķēm es atstāju akmeņus, pieminot savus vecvecākus,"
pastāstīja Pīters Bredlijs, kurš dzīvo Lielbritānijā. Viņa vecvecāki bijuši Vācijas ebreji, kas uz Latviju deportēti 1941.gadā.
"Mans vectētiņš bija viens no pirmajiem ieslodzītajiem šeit, Salaspilī, un viņam pašam bija jāpiedalās šīs nometnes celšanā.
Viņš pārdzīvoja Salaspili, vēlāk tika aizvests uz Rīgas geto. Mana vecmāmiņa, viņas brāļi un māsas tika nogalināti Rīgā. Bet vectētiņš no Rīgas tika pārvests uz Kaizervaldi, Mežaparka koncentrācijas nometni. Šeit Latvijā gājuši bojā septiņi manas ģimenes locekļi," stāsta Bredlijs.
Salaspils koncentrācijas nometnē bijuši ieslodzīti aptuveni 23 tūkstoši cilvēku, bojā gājuši ap 3000.
"Šajā vietā tika ieslodzīti Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, šajā vietā tika ieslodzīti un gāja bojā karagūstekņi. Šī ir vieta, kur katru gadu mēs nākam un pieminam tos cilvēkus, kas pretojās nacismam, un arī tos cilvēkus, kas bija nacisma noziegumu upuri," klātesošajiem teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Salaspilī daudz vairāk par sirmajām galvām redzamas jaunas un ieinteresētas sejas.
"Laikam paaudzei, kas ienāk mūsu jaunajā gadsimtā, ir svarīgi runāt par ļaunumu, par to, kas ir piedzīvots; manuprāt, tas ir svarīgi - vai viņš pats izlasa, vai to stāsta skolotāja, vai arī tādos mirkļos būt klāt kam svarīgam, nozīmīgam, kas ir svarīgi ne tikai vienam cilvēkam, bet svarīgi ir tautai, svarīgi ir cilvēcei," stāstīja Salaspils 1. vidusskolas direktore Vera Kalniņa.
"Tas ir svarīgi, tāpēc ka tā ir mūsu vēsture, mūsu vectēvi," sacīja Salaspils 2. vidusskolas skolnieks Kims Novikovs.
Latvijai gan Otrā pasaules kara beigas nenozīmēja brīvību. Pēc tam nāca padomju okupācija, kas nesa līdzi vēl daudzu tūkstošu cilvēku upurus.
Šopavasar uz vienas no Salaspils memoriāla skulptūru pleciem putns ierīkojis ligzdu, un vietējie to uzskata par zīmi atdzimšanai.
Arī Eiropā ar dažādiem pasākumiem atzīmēja Otrā pasaules kara beigu 74. gadskārtu.
Polija kara gados zaudēja vairāk nekā sešus miljonus iedzīvotāju. Un trešdien pie Nezināmā karavīra kapa Varšavā notika vainaga nolikšanas ceremonija un godināti kara veterāni. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons vispirms nolika vainagu pie ģenerāļa Šarla de Golla pieminekļa, bet tad iededza mūžīgo uguni pie Triumfa arkas, kur Parīzē atrodas Pirmā pasaules kara nezināmā karavīra kaps. Piemiņas pasākumi rīkoti arī daudzās citās Eiropas valstīs.
