Agrāk Salaspils katoļu baznīcas zvans svētdienās skanēja vienu reizi plkst. 11 pirms dievkalpojuma latviešu valodā. Jau pusgadu zvans sasauc ticīgos arī plkst. 8.45 uz dievkalpojumu, kas sākas plkst. 9 no rīta.
"Man nekas nav pret ticīgajiem, katoļiem vai dievkalpojumiem. Pulcējieties, tas ir apsveicami. Man arī ļoti patīk mācītājs Ilmārs. Viņš ir moderns, aktīvs sociālajos tīklos, virtuālajā vidē. Nav iestrēdzis viduslaikos. Bet tie zvani, kas pēdējā gada laikā modina visu šo rajonu augšā plkst.8.30, tas vairs nav izturami," sacīja salaspiliete Zane.
Īpaši tagad – vecākiem, kuriem gan jāstrādā, gan jābūt par pedagogiem bērniem mājmācībā, brīvdienas ir vienīgās dienas, kad ir iespēja izgulēties. Tāpēc dobjas baznīcas zvana skaņas pirms plkst. 9 no rīta daudziem var neiet pie sirds.
"Tie zvani ir tik skaļi, ka šausmas. Man tā vismaz liekas. Jo tie, kas tur guļ, ir tāda sajūta, ka galvu esi iebāzis zvanā. Dunnn, dunn... ilgāk par divām minūtēm," stāstīja Zane. "Par kādiem grēkiem mēs esam spiesti celties katru svētdienu pusdeviņos rītā? To es gribētu saprast."
Tiesa, nebūt ne katrs satiktais Salaspils iedzīvotājs apgalvo, ka svētdienas rītos traucē skaļie baznīcas zvani. Lielais zvans atrodas baznīcai izteikti vienā sānā. Tādēļ iedzīvotāji, kas dzīvo pretējā pusē, zvana skaņas tikpat kā nedzird.
Salaspiliete Kira atzina: "Es dzīvoju blakus. Burtiski 100 metru no šejienes, bet es nedzirdu. Man netraucē." Salaspils iedzīvotāja Baiba savukārt atklāja, ka viņai ļoti patīk baznīcas zvana skaņas:
"Es varu atvērt logus un vēl nostājos pretī. Es esmu sajūsmā, ka es šeit dzīvoju, un tās zvana skaņas vienmēr ir." Tikmēr Brigita sacīja: "Ja tu guli, tad tas traucē, ja zvana tie zvani. Ja neguli, tad netraucē."
Zane runā vairāku savu kaimiņu vārdā, kuri jau pusgadu centušies samierināties ar svētdienas modinātājzvanu, bet aiz cieņas pret ticīgajiem cietuši klusu.
"Protams, ir vecāka gada gājuma cilvēki, kas sen ir piecēlušies, kas atver logu – vai cik skaisti un tā. Bet ir ģimenes, kuriem ir mazi bērni. (..) Es domāju, ka mēs varētu rast kādu kompromisu. Dzīvot kristīgi un atrast kādu veidu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva," teica Zane.
Mācītājs Ilmārs Tolstovs Salaspils katoļu draudzē kalpo tikai pusgadu. Kad stājies amatā, pie viņa vērsušies katoļticīgie ar lūgumu, lai arī pirms dievkalpojuma krievu valodā skanētu baznīcas zvani. Mācītājs pats pirms dievkalpojuma pieņem grēksūdzes, tādēļ nedzird, cik stipri zvans skan ārpusē.
"Laikam tas vīrs, kurš zvana no rīta uz 9, viņš ir diezgan stiprs, zvans arī tāds liels, līdz ar to skaņa arī sanāk diezgan apjomīga, jo ir jau dažādi zvani. Un šis zvans varētu būt tāds pats kā Aglonas bazilikā. Kad no visa spēka iezvana, tas ir diezgan skaļš," teica mācītājs.
Zvana skaļuma noslēpums ir tajā, ka pirms 20 gadiem celtajā baznīcā tas neatrodas, kā pieņemts, noslēgtā baznīcas tornī, bet gan līdzās baznīcai – vienā līmenī ar daudzīvokļu mājas otro vai trešo stāvu.
Tolstovs solīja, ka mēģinās rast situācijas risinājumu, lai gan ir apbēdināts, ka iedzīvotāji par radušos problēmu uzreiz paši nav vērsušies pie viņa.
"Jārēķinās, ka svētdienas rīts ir diezgan agrs, es domāju, ka mēs mēģināsim to darīt klusāk. Kaut gan, ja 9 no rīta nāk cilvēki, viņi ir kādi 70, un viņi grib šīs zvana skaņas dzirdēt. Šeit arī tāda dilemma. Viņi izteica vēlmi. Un man teikt, ka nē – nezvanīsim - arī īsti nav... Tā ka – es domāju, mēs atradīsim kompromisu starp tiem, kas svētdienā nāk uz baznīcu, un tiem, kas grib atpūsties," teica Tolstovs.
