Iedzīvotāju veidota darba grupa gadu strādāja pie citas trases alternatīvas, līdz rada kompromisa variantu. Bet tikai tagad izrādās – tā jau sākotnēji nebija vēlama, jo skar “Natura 2000” teritoriju.
Pēc ilga un smaga darba ar “RB Latvija” plānotājiem salacgrīvieši vienojās par tā saucamo C5 variantu, kas mazāk traucētu attīstībai. Lai gan tā šķērso „Natura 2000” teritoriju – Vitrupes ieleju, sākotnēji neviens nebrīdināja, ka var apgrūtināt projekta realizāciju visā Baltijā.
Trase skar vien ap 60 metrus dabas lieguma un panākts arī, ka izmantojot tehniskus risinājumus, daba ir maksimāli pasaudzēta. Savā atzinumā par Ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs norādījis, vienīgā iespējamā tomēr ir B2-2 trase, kas apiet dabas liegumu. Izrādās, C5 variants draud pat ar tiesvedību Eiropas līmenī. Pašvaldība ir neizpratnē, kāpēc tad vispār tāda alternatīva tika piedāvāta?
“Tiek iets tas vieglākais ceļš. Viss mūsu iepriekšējais darbs tiek paslaucīts zem tepiķīša un nevienam, patiesību sakot, īsti neinteresē, kas notiks ar šīm teritorijām, kuras pasargājām, izstrādājot C5 variantu,” kritisks ir Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Lai gan B2 – 2 trase ēkas neskar, pašvaldībā uzsver, tā tomēr ved pa samērā apdzīvotu apvidu un šķērso gan neapmežotās, attīstāmās platības, gan arī vairāk lauksaimniecības zemes un citus īpašumus. Nākotnē tas būtiski var apdraudēt piejūras attīstību.
“Šis variants mani skar tādā ziņā, ka man lauksaimniecības zemi pārdala. Divas trešdaļas paliek vienā pusē, viena trešdaļa dzelzceļam šinī pusē,” norāda zemnieku saimniecības „Gobas” saimniece Anita Damsone.
Viņa nodarbojas ar aitu audzēšanu un B2 -2 variants ļoti ietekmētu saimniekošanu, pārdalītas ir arī nomājamās zemes platības, savukārt, iedzīvotāju atbalstītais variants skāra tikai mežu. Puskilometra garumā plānotais dzelzceļš ved arī gar Ulda Kariņa īpašumu. Viņš gan nav pret to, taču piekrīt, citiem tas būs apgrūtinājums. “Cilvēki ir neapmierināti, jo tagad iznāk ka tur kaut kādi tārpi vai putni, vai kas nu tur ir, ir svarīgāki kā cilvēks,” saka zemes īpašnieks Kariņš.
“Rail Baltica Latvija” informē, problēma šobrīd ir, lai Salacgrīvas posmu juridiski nostiprinātu, tas prasītu apmēram gadu un līdz ar to tik ilgi arī iekavētos visas trases saskaņošana Latvijā, no kā ciestu arī kaimiņvalstis. Vēl gan aptuveni mēnesis pārrunām ar valsts institūcijām ir laiks.
“Mēs faktiski visā Latvijā esam viena soļa no trases noteikšanas un Satiksmes ministrija gatavo dokumentus, lai valdība pieņemtu lēmumu. Kamēr tiek gatavots šis lēmums ir laiks un mēs tagad skatāmies, ko vēl var darīt. Bet, protams, galējā lēmuma pieņemšana ir Ministru kabineta līmenī,” atzīmē “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Salacgrīvas novada dome ir gatava iet līdz galam un sev sliktākajā scenārijā, B2 – 2 variantu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā vai pat ES līmenī.
