Pēc iepriekšējās reformas Salacgrīvas novads veidojās kā Vidzemes piekrastes novads, apvienojot piejūras pilsētas un to lauku teritorijas – Ainažus un Salacgrīvu, kā arī Liepupes pagastu. Jaunās robežas šo teritoriju atkal iezīmē kopā ar Limbažiem.
„Mums ir nedaudz bažu par to, vai mums tā attīstība būs tik laba, kā mēs to esam uzsākuši tagad?” – Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kristaps Močāns vērtē, ka Limbaži un Salacgrīva tomēr ir novadi ar ļoti atšķirīgiem attīstības virzieniem:
„Vairāk mēs darbojamies ar tūrismu, ar piejūras tūrismu, mums ir tas atpūtnieku sektors, bet Limbažu attīstība ir citā virzienā, jautājums ir – vai viena novada ietvaros to var apvienot? Nu, tur ir smags darbs.”
Salacgrīviešiem neatbildēto jautājumu saistībā ar gaidāmo reformu ir daudz, domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs kā vienu no piemēriem min izmaiņas, kuras te būs nākotnē:
„Tas lielais jautājums, ko valdība nemaz nav ņēmusi vērā, ir nākotnes infrastruktūras, tātad šobrīd jau ir paziņots, ka gan Salacgrīva, gan Tūjas krusts saņems „Rail Baltic” vilciena pieturas, tātad šeit, Salacgrīvā, organizēsies faktiski ļoti sarežģīts transporta mezgls, daudzfunkcionāls, tātad – dzelzceļš, ostas, VIA „Baltica”. Un tad mums ir tas jautājums, kādā veidā šī specifika tiks salāgota ar Limbažu rajonu.”
Savukārt Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais bilst, ka „stipri gribētu diskutēt, kurš ir ekonomikas centrs – vai Salacgrīva, vai Limbaži."
Īstenais atzīst, ka viņam arī kā uzņēmējam ir bažas par to, kāda varētu būt „jaunā laulība” ar Limbažu novadu:
„Te mēs esam kā vienots mehānisms – osta dzīvo pilsētā, un pilsēta dzīvo ar ostu kopā. Un kā mums būs tā sadarbība ar Limbažiem – vai viņiem ļoti interesēs, kā sadzīvot ar Salacgrīvu?
Es nezinu, es varbūt tā šausmīgi pesimistiski stāstu, bet šie ir neatbildēti jautājumi, uz kuriem droši var atbildēt tikai tad, kad tu nonāc tai situācijā, bet būtu labi, ja kāds jau laicīgi mēģinātu saprast, kā tas varētu būt.”
Salacgrīvā, kura jau savulaik bija ar Limbažiem viena rajona teritorija, to kopā būšanas laiku atceras kā deķīša vilkšanu centra virzienā un Salacgrīvai paliekot kā nomalei. Novada vadītājs Dagnis Straubergs kā piemēru min sporta infrastruktūru.
„Līdz rajona likvidēšanai faktiski mūsu teritorijā attiecībā uz sporta infrastruktūru nenotika pilnīgi itin nekas, šobrīd mēs redzam – mums ir, plus estrāde, ceļi atjaunoti un tā tālāk, mums bija pašiem jāstrādā un jāraksta projekti, bet toreiz vienmēr bija tā mūžīgā frāze – nu ko tad nu mēs tur malās būvēsim, tāpat jau te Limbažos visi kopā sabraucam.”
Arī aptaujātie salacgrīvieši, kuri atceras vēl šos kopā būšanas laikus, neko labu nesaskata jaunā kopīgā nākotnē.
„– Nē, es domāju, ka tas nerullēs, jo viss tad būs tur.
– Nē, es negribu tad viss aiziet uz Limbažiem, Salacgrīvai nekas nepaliek, bet tagad te viss notiek.”
Savukārt Ainažu iedzīvotājiem bažas ir par attālumu, kas līdz Limbažiem ir lielāks, nekā tagad līdz novada centram.
„– Stipri tālāk; satiksme jau būtu, bet, lai to darītu, tas laiku paņem, tagad tikai apgrūtinājumi būs cilvēkiem.
– Labāk Salacgrīvā, es domāju, piejūra var izdzīvot paši diezgan labi.
– Ja Salacgrīva un Ainaži, gar jūrmalu arī Saulkrasti, būtu specifika sava, ar kaut ko viņš atdalītos no pārējiem un tūrismam būtu tā pievilcīgāks.”
Šo domu, ka – ja jau reiz notiek reforma un novadam jākļūst lielākam, tad veidot to ar pašvaldībām, kurām ir līdzīgas intereses, kā loģiskāku variantu uzskata arī Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais:
„Tomēr jau piejūra atšķiras no iekšzemes, mūsu intereses ir savādākas te piekrastē. Man liekas, ka mums daudz interesantāk veidot kaut ko kopīgu ir ar Saulkrastiem, Sēju, šī piekraste. Nu sauksim viņu, kā gribam, viņš protams, nebūtu ne Saulkrastu, ne Salacgrīvas novads, bet Piejūras novads, Vidzemes piejūras novads, nu kaut kas tāds.”
Šobrīd novadā uzskata, ka galavārds tomēr ir jādod iedzīvotājiem, savas domas izsakot vietējos referendumos.
